Bijušajam Francijas prezidentam Žakam Širakam nāksies stāties tiesas priekšā, lai atbildētu par apsūdzībām naudas izšķērdēšanā laikā, kad viņš bija Parīzes mērs. Ž. Širaks ir pirmais no Francijas prezidentiem, kas saskāries ar šāda veida nepatikšanām.
Pēc desmit gadus ilgušas izmeklēšanas paziņojumu Ž. Širakam ierasties tiesā izdevis tiesnesis Ksavjērs Simeoni, kurš norāda, pa Ž. Širaka valdīšanas laikā Parīzes pašvaldība ir noslēgusi līgumus par neeksistējošiem darbiem ar cilvēkiem, kas Ž. Širakam bija poliski izdevīgi. Ļaudis, kas uz šo līgumu pamata tika pieņemti darbā, un saņēma naudu no Parīzes budžeta, strādāja M. Širaka privātos darbus, kam nav nekādas saistības ar pašvaldību.
Tiesa par 21 līgumu vēlas noklausīties Ž. Širaka un vēl deviņu cilvēku liecības. Starp pārējiem ir bijušā prezidenta Šarla de Golla mazdēls Žans de Golls, bijušais arodbiedrības Force Ouvriere vadītājs Marks Blondels un Francijas Konstitucionālās tiesas tiesneša brālis Fransuā Debre.
Bijušā Francijas prezidenta birojs izplatītā paziņojumā norāda, ka Ž. Širaks ir pārliecināts, ka jautājums par darbiem tiks atrisināts vēl pirms tiesas un ka izdosies pierādīt, ka šīs apsūdzības nav pamatotas. Vēl nav gan skaidrs, vai lieta nudien aizies līdz tiesas prāvai, no Parīzes prokurors Žans Klods Marēns nesen pavēstīja, ka lietas pret Ž. Širaku nebūs, jo par epizodēm pirms 1992. gada ir iestājies noilgums, bet tām, kas bijušas pēc tam, nepietiek pierādījumu, vēsta BBC. Sagaidāms, ka viņš arī iesniegs K. Simeoni lēmuma apelāciju, jo K. Simeoni noteic, vai aizdomās turētajiem ir jāatbild tiesā. Ja Ž. K. Marēns apstrīdēs K. Simeoni viedokli, jautājums par Ž. Širaka tiesāšanu var ievilkties līdz pat vienam gadam.
Pašlaik 76 gadus vecais Ž. Širaks Parīzes galva bija no 1977. līdz 1995. gadam, kad viņš tika ievēlēts par prezidentu, un kopš tā laika 12 prezidentūras gadus viņš izbaudīja juridisko imunitāti. Līdz šim korupcijā nav apsūdzēts neviens bijušais Francijas prezidents, un šāda veida tiesa būtu vēl lielāks pazemojums Ž. Širakam, kurš četrus gadu desmitus ir bijis Francijas politikas centrā.
Francijas politiķu reakcija uz ziņām par Ž. Širaka nepatikšanām ir bijusi dažāda. Tomēr gan viņa draugi, gan naidnieki izjūt konfliktu starp apkaunojumu, ko rada veco darījumu celšana dienas gaismā, un uzskatu, ka neviens nedrīkst būt augstāks par likumu, raksta Reuters. „Tie ir veci stāsti, un uz Žaka Širaka sirdsapziņas, domājams, ir daudz visa kā,” saka Francijas Sociālistiskās partijas līdere un bijusī prezidenta amata kandidāte Segolēna Rojāla. „Viņš ir pelnījis palikt viens, bet tiesā pret viņu ir jāattiecas tāpat, kā pret visiem pārējiem. Pat ja viņš to ir pelnījis, tas nenāk par labu Francijas tēlam.”
Aizgājis pensijā, Ž. Širaks rakstīja memuārus un ir nodibināja labdarības fondu. Līdz šim viņš ir izvairījies no tā, ka būtu iesaistīts kādā tiesā, tomēr vairāki viņa bijušie draugi un sabiedrotie ir notiesāti par korupciju, un tas, kā raksta Reuters, atstāj rūgtu pēcgaršu laikam, kas pazīstams kā „Širaka gadi”. Piemēram, Ž. Širaka bijušais vietnieks Žans Tiberi, kurš pēc viņa kļuva par Parīzes mēru, maijā tika atzīts par vainīgu vēlēšanu krāpšanā pagājušā gadsimta 90. gados. Viņš tika notiesāts uz desmit mēnešiem nosacīti un trīs gadus nevar ieņemt sabiedrisku amatu.