Daudzas valstis ir nosodījušas Krievijas un Ķīnas rīcību, izmantojot savas veto tiesības, lai bloķētu ANO Drošības padomes rezolūciju par notiekošo Sīrijā.
Rezolūcijā tika izteikts atbalsts Arābu līgas izstrādātajam politisko pārmaiņu plānam. Sīrijas prezidentam Bašaram el Asadam lojālie spēki ar artilēriju turpina apšaudīt Homsas pilsētu, lai mēģinātu apspiest turienes sacelšanos. Pati Sīrija ziņas par asinsizliešanu noliedz un skaidro, ka šādas interpretācijas par notiekošo izplata bruņotās bandas, pret kurām armija cīnās. Savukārt Al Jazeera vēsta, ka ievainoto skaita dēļ Homsas slimnīca ir pārpildīta, trūkst pārliešanai nepieciešamo asiņu un arī pārtikas.
Krievija iepriekš bija uzsvērusi, ka noraidīs ikvienu rezolūcijas versiju, kurā nebūs skaidri pateikts, ka nav pieļaujama ārvalstu militārā iejaukšanās Sīrijā – Maskava nevēlas pieļaut, ka atkārtotos Lībijas scenārijs, kurā ar NATO atbalstu tika gāzts iepriekšējais režīms. Sīrija ir pēdējā Maskavas ietekmīgā sabiedrotā valsts Tuvajos Austrumos, un Krievija nevēlas savu partneri zaudēt. Krievijas ārlietu ministrs pirms balsojuma par rezolūciju bija paziņojis, ka dokuments ir pārlieku pretimnākošs pret Sīrijas opozīciju, tai skaitā bruņotajiem grupējumiem, turklāt Krievija uzskata, ka ANO Drošības padomei nav jāiejaucas citu valstu iekšējās lietās. Ķīnas pārstāvis ANO Lī Baoduns savukārt izteicās, ka balsojums par rezolūciju nav iespējams, ja saistībā ar notiekošo Sīrijā valstīm joprojām ir tik lielas domstarpības, tāpēc rezolūcija ir jāuzlabo.
Par balsošanas iznākumu neizpratni ir izteicis Kataras starptautiskās sadarbības ministrs Haleds el Atijāhs, kurš Minhenes Drošības jautājumu konferences laikā sacīja, ka arābu valstis ir ņēmušas vērā Krievijas bažas. «Mēs uzsveram, ka militāra iejaukšanās nav gaidāma, režīms netiks gāzts, savukārt embargo arābu valstis Sīrijai var piemērot, ja pašas tā vēlas,» sacīja ministrs. «Mēs domājām, ka esam apmierinājuši Krievijas ego, tomēr notika tas, no kā baidījāmies visvairāk: Asads ir saņēmis signālu, ka viņš drīkst netraucēti nogalināt.» Mēģinot apmierināt Krievijas prasības, Arābu līga savā plānā nebija iekļāvusi arī konkrētu aicinājumu Sīrijas prezidentam atkāpties.
Arī Ēģiptes ārlietu ministrs Mohameds Amrs izteica sarūgtinājumu par iznākumu, norādot, ka šis ir bijis viens no retajiem gadījumiem, kad Arābu līga ir spējusi rīkoties un izstrādājusi plānu konflikta risinājumam. Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu uzsvēris, ka Krievija un Ķīna nav balsojušas par konkrēto jautājumu, bet to rīcības mērķis ir bijis parādīt attieksmi pret rietumvalstīm. Nožēlu par nespēju pieņemt rezolūciju izteikušas arī daudzas rietumvalstis.
Pēc neveiksmīgā balsojuma par ANO rezolūciju Tunisija paziņoja, ka pašlaik pasaules valstīm neatliek nekas cits, kā vien saraut saites ar Sīriju. Tunisija jau ir paziņojusi, ka izraida Sīrijas vēstnieku. Jemenas politiskā aktīviste Tavakula Karmana, kas ir viena no pagājušā gada Nobela Miera prēmijas laureātēm, paziņojusi, ka Ķīna un Krievija ir atbildīgas par Sīrijā notiekošajām zvērībām. Arī viņa ir aicinājusi valstis izraidīt Sīrijas vēstniekus un atsaukt savus sūtņus no Sīrijas.
Nedēļas nogalē septiņām Sīrijas vēstniecībām dažādās pasaules valstīs ir uzbrukuši protestētāji, ziņo AP. Nedēļas nogalē aptuveni 50 maskētu cilvēku iebruka Sīrijas pārstāvniecībā Austrālijas galvaspilsētā Kanberā un vēstniecības ēku izdemolēja, kā arī nozaga datorus. Viņiem izdevies aizmukt, pirms ieradās policija. Protestētāji uzbrukuši arī Sīrijas vēstniecībām Londonā, Atēnās, Berlīnē, Kairā un citviet.