Eiropā nosaluši 268 cilvēki, sniegs rada haosu gaisa satiksmē

© f64

Sals Eiropā kopš 27.janvāra prasījis vismaz 268 cilvēku dzīvību, amatpersonas paziņoja svētdien, kad sniegs un sals radīja haosu Eiropas gaisa satiksmē.

Londonas Hītrovas lidosta, kas ir noslogotākā Eiropā, svētdien atcēla 30% reisu, lai notīrītu naktī sasniegušo sniega kārtu, kā arī apledojumu. Daudzi reisi kavējas, kopumā dienas laikā izmaiņas var ietekmēt apmēram 400 reisus. Arī Stanstedas, Mančesters, Birmingemas un Lūtonas lidostas sniegs kavējis ierasto darbu.

Sestdien desmitiem reisi kavējās vai tika atcelti arī Amsterdamas Shipholas lidostā.

Ukrainā, kur gaisa temperatūra svētdienas naktī noslīdēja līdz pat 38,1 grādiem zem nulles pēc Celsija skalas, svētdien tiek ziņots par deviņiem jauniem sala upuriem, to skaitam pēdējo deviņu dienu laikā pieaugot līdz 131 cilvēkam. No viņiem lielākā daļa bija bezpajumtnieki, kas nosala uz ielas. Daudzi mēģināja no sala paglābties vairāk nekā 3000 varas iestāžu uzstādītās pajumtēs, bet nedēļas laikā mediķi palīdzību snieguši 1800 cilvēkiem ar apsaldējumiem un ķermeņa atdzišanu.

Polijā, kur gaisa temperatūra svētdienas naktī vietām nokritās līdz -27 grādiem, tiek vēstīts par astoņiem jauniem aukstuma upuriem, bet kopš pagājušās nedēļas nogales nosaluši pavisam 53 cilvēki. Lielākā daļa no salā mirušajiem cilvēkiem bija bezpajumtnieki vai cilvēki, kas alkohola ietekmē aizmiga, atrodoties ārpus telpām.

Itālijā, kur, pēc meteorologu ziņām, valda bargākais sals pēdējo 27 gadu laikā, pēdējās dienās nosaluši jau septiņi cilvēki. Sniegs Romā svētdien paralizēja taksometru un autobusu satiksmi, jo tie nespēja pārvietoties pa ledus pārklātajām ielām.

Francijā 41 no 101 departamenta bija izsludināta trauksmes gatavība sniega vai liela sala gadījumiem. Parīzē armija nodrošināja apmēram 600 patversmes militārās ēkās, kur bezpajumtniekiem paglābties no sala, bet sestdien Strasbūrā gājis bojā kāds 12 gadus vecs zēns, kas kopā ar draugu spēlējās uz aizsaluša dīķa, bet ledus ielūza. Bet par sala upuriem šajā valstī tiek uzskatīti pieci cilvēki.

Savukārt Bulgārijā pēdējo desmit dienu laikā aukstums prasīja 16 cilvēku dzīvību. Lielākā daļa bojāgājušo ir laucinieki, kas nosaluši ceļu malās vai savās neapsildītajās mājās. Bulgārijā aizsalusi daļa Donavas, radot nopietnus kuģu satiksmes traucējumus.

Rumānijā, kur zemākā reģistrētā temperatūra šonedēļ bija -31 grāds, pēdējās diennakts laikā nosaluši seši cilvēki un kopējais sala upuru skaits pēdējo desmit dienu laikā sasniedzis 34 cilvēkus.

Serbijā, kur salā gājuši bojā deviņi cilvēki, varas iestādes pasludinājušas ārkārtas stāvokli 32 pašvaldībās, pārsvarā valsts dienvidos un dienvidrietumos, bet galvaspilsētas Belgradas varas iestādes piedāvā bezpajumtniekiem par 1600 dināriem (10,50 lati) dienā palīdzēt sniega tīrīšanas darbos pilsētā.

Bosnijā jau otro dienu pēc kārtas turpinās snigšana un tiek vēstīts par vienu sala upuri, pie kura mediķi laikus nespēja ierasties. Arī Melnkalnē tiek vēstīts par vienu nosalušu cilvēku. Čehijā sals prasījis piecu cilvēku dzīvību, Slovākijā – divu, bet Grieķijā arī divu cilvēku dzīvību. Austrijā ir nosaluši divi cilvēki.

Sals, kas pārņēmis praktiski visu Eiropu, ir skāris arī Ziemeļāfriku, kur Alžīrijā vismaz 16 cilvēki nosaluši, bet vēl pieci miruši no saindēšanās ar tvana gāzi.

Pasaulē

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Svarīgākais