Šveice grasās mainīt likumdošanu, lai ierobežotu cilvēku iespējas likumīgi un ar medicīniskā personāla palīdzību izdarīt pašnāvību, jo pēdējā laikā šādu iespēju aiziet no dzīves grib izmantot pārlieku daudz ārzemnieku.
Šveices valdības dienaskārtībā šis jautājums ir nonācis arī tamdēļ, ka pērn veikta pētījuma rezultāti parāda: Šveices ārstu palīdzību pašnāvībā meklē aizvien vairāk tādu cilvēku, kuri nav nedziedināmi slimi. „Mums kā valstij nav izdevīgi būt par pašnāvību tūristu pievilcīgu galamērķi,” preses konferencē paziņoja Šveices tieslietu ministre Evelīna Vidmere Šlumfa.
Jautājumā par palīdzēšanu nomirt Šveices Ministru kabinetā vienprātības nav, vēsta Reuters. Pašlaik tiek izstrādāti divi likumprojekti par nepieciešamajām izmaiņām palīdzēto pašnāvību likumā: viens no tiem paredz ieviest stingrāku regulāciju, bet otrs - šādas palīdzības aizliegšanu. Viedokļus par šiem projektiem valdība gaida līdz nākamā gada 1. martam.
Tieslietu ministrija ir paziņojusi, ka valdība pamatos nevēlas mainīt Šveices liberālo sistēmu pašnāvību jautājumā, tomēr uzņēmumi, kas cilvēkiem piedāvā šo pakalpojumu, aizvien vairāk pārbaudot likuma robežas - līdz ar to ir nepieciešamas jaunas vadlīnijas.
Priekšlikums vispār aizliegt palīdzētās pašnāvības ir balstīts apsvērumā, ka nāves asistentus ļaut cilvēkiem nomirt motivē ne tik daudz nesavtīgi apsvērumi, kā merkantilas intereses. Tomēr tieslietu ministrija priekšroku dod stingrākai regulācijai, nevis aizliegumam. Šis likuma grozījumu projekts uzliek pašnāvībās palīdzētājiem strikti dokumentēt savus kontaktus ar pacientiem, savukārt pacientiem pirms miršanas būtu jāsaņem divu mediķu slēdziens par viņu veselības stāvokli, proti, ka slimība ir nedziedinām; ka cilvēkam ir atlikuši vien daži mēneši, ko dzīvot un ka viņš ir spējīgs pieņemt šo lēmumu. Ministrija vēlas arī panākt nogaidīšanas periodu pirms nāves.
„Pašnāvībai ir jābūt pēdējai iespējam,” teikts Tieslietu ministrijas izplatītajā paziņojumā. „Cilvēku dzīvības sargāšanai ir jābūt svarīgākai par visu.” Ministrija uzskata, ka palīdzētās pašnāvības ir pieļaujamas tikai nedziedināmi slimiem cilvēkiem, bet tās veikt nedrīkst hroniski vai garīgi slimi cilvēki. Turklāt tā nevēlas, lai šī nozare būtu pelnoša.
Palīdzēto pašnāvību jautājums plašas diskusijas izraisīja jūlijā, kad Šveices pašnāvību klīnikā Dignitas labprātīgi no dzīves šķīrās britu diriģents Edvards Daunss kopā ar sievu. Pēc Lielbritānijas likumiem, palīdzēšana nomirt ir krimināli sodāma darbība un par to var notiesāt uz laiku līdz 14 gadiem cietumā. Tomēr Dignitas klīnikā kopš 1992. gada aizsaulē ir aizgājuši apmēram simts Lielbritānijas pilsoņi. Savukārt 2007. gadā Šveicē palīdzību pašnāvībā ir saņēmuši 1360 cilvēki, vēsta AP.
Šveices divas galvenās organizācijas, kas atbalsta cilvēku tiesības labprātīgi mirt - jau minētā Dignitas un Exit - par priekšlikumiem ierobežot cilvēku iespējas šķirties no dzīves ir izteikušās kritiski un gadījumā, ja tādi tiks pieņemti, sola panākt, ka valstī par šo jautājumu tiek rīkots referendums.
Palīdzētā pašnāvība, ja to veic cilvēks, kurš nav ārsts un nav personīgi ieinteresēts pacienta nāvē, Šveicē likumīga ir kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem. Savukārt eitanāzija - nogalināšana žēlastības dēļ - likumīga pašlaik ir tikai Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un ASV Oregonas štatā.