Irānas rīcībā ir pierādījumi, ka pagājušajā nedēļā notikusī irāņu kodolzinātnieka slepkavība notikusi ar ASV ziņu, – tā teikts Teherānas nosūtītā paziņojumā Vašingtonai.
Spriedze ASV un Irānas attiecībās saistībā ar Irānas kodolprogrammu turpina pieaugt. To veicina arī ASV un Eiropas Savienības plāni ierobežot Irānas naftas tirdzniecību.
Irāņu zinātnieka – 32 gadus vecā Mostafas Ahmādī Rošana – slepkavība notika pagājušajā trešdienā, kad eksplodēja spridzeklis, kas bija piestiprināts automašīnai, ar kuru zinātnieks pārvietojās. Bojā gāja arī mašīnas šoferis. Pēdējo divu gadu laikā šis ir piektais uzbrukums, kurā gājuši bojā irāņu kodolzinātnieki vēsta BBC. Irāna šajos incidentos arī iepriekš ir vainojusi ASV.
Atsaucoties uz savā rīcībā nonākušiem dokumentiem, Irānas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka pagājušajā nedēļā notikušo uzbrukumu plānojusi, vadījusi un atbalstījusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde. Vēstuli, kurā izteikts šis apgalvojums, Ārlietu ministrija nodevusi Šveices vēstniekam Teherānā. Tā kā Irānai un ASV diplomātisko attiecību nav, Šveice, kurai tur ir sava vēstniecība, Irānā pārstāv arī ASV intereses. Vēstuli, kurā par zinātnieka nogalināšanu izteikts nosodījums, Irāna nosūtījusi arī Lielbritānijai, ko līdz ar ASV un Izraēlu uzskata par vienu no sev naidīgākajām rietumvalstīm. Irāna paziņojusi, ka slepkavība notikusi neilgi pēc tam, kad Lielbritānijas slepenā dienesta MI6 vadītājs bija solījis rīkot izlūkoperācijas, kas vērstas pret valstīm, kuras mēģina iegūt kodolieročus. Vašingtona ir nosodījusi uzbrukumu, tomēr Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Ramīns Mehmanparasts paziņojis, ka šādu «paviršu nosodījumu» nevarot pieņemt no valstīm, kas uzbrukumu pašas ir rīkojušas, vēsta Irānas aģentūra ISNA.
Gadiem ilgi pret Irānu ir noteiktas aizvien stingrākas sankcijas, tomēr gaidītā efekta tām nav bijis un Irānu nav bijis iespējams piespiest atteikties no kodolprogrammas. Pagājušā gada nogalē ASV prezidents parakstīja dekrētu, kura mērķis ir ierobežot Irānas naftas iepirkumus pasaulē. Vašingtona cer, ka ienākumu samazināšanās no naftas eksporta Irānu varētu piespiest atteikties no kodolprogrammas. Līdzīgu soli plāno spert arī Eiropas Savienība, kas pašlaik vienu piekto daļu nepieciešamās naftas pērk no Irānas. Brisele ir ieplānojusi pakāpeniski ieviest Irānas naftas embargo. Pret šādu situācijas virzību turpretim iebilst Krievija. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Genādijs Gatilovs paziņojis, ka starptautiskā sabiedrība turpmākas sankcijas vai militārus triecienus pret Irānu uztvers kā mēģinājumu mainīt Irānas režīmu, jo Irāna jau ir izteikusi gatavību atsākt kodolsarunas. G. Gatilovs uzskata, ka jaunas sankcijas tikai samazinās iespējas, ka Irānas problēmjautājumi tiek atrisināti mierīgā ceļā.
Līdz šim Irāna ir pārdevusi aptuveni 2,6 miljonus barelu naftas dienā. Pat ja Irāna atradīs jaunus partnerus, kas būs gatavi tās naftu iegādāties, sagaidāms, ka tādā gadījumā nafta būs jāpārdod lētāk, līdz ar to līdzšinējais ienākumu līmenis nenovēršami samazināsies, norāda Reuters. Irāna jau ir brīdinājusi kaimiņvalstis no naftas eksportētājvalstu karteļa OPEC, ka naftas ieguves palielināšana, lai kompensētu šā resursa deficītu, tiks uzskatīta par nedraudzīgu žestu, vēsta Irānas laikraksts Shargh.
Irāna ir draudējusi bloķēt Persijas līča Ormuza jūras šaurumu, caur kuru tiek transportēta liela daļa Tuvo Austrumu reģionā iegūtās naftas, sākusi vai tuvākajā laikā sāks urāna bagātināšanu jaunā pazemes kodolcentrā, turklāt gada sākumā piespriedusi nāvessodu irāņu izcelsmes amerikānim, kurš atzīts par vainīgu spiegošanā. Teherāna noliedz, ka pašlaik tai būtu kādas problēmas ar naftas eksportu, tomēr naftas tirdzniecības ierobežojumus aizvien asāk sāk izjust vietējie iedzīvotāji. Ir pieaugušas importēto preču cenas, Irānas riāla cena pret ASV dolāru kritusies, un daudzi cilvēki drūzmējas pie valūtas maiņas punktiem, kur pērk dolārus, lai mēģinātu glābt savus ietaupījumus.