Gada izskaņā Krievijā notikušās masu demonstrācijas pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem rāda, ka atbalsts Vladimiram Putinam krītas un viņam būs jāmeklē risinājumi šai situācijai. Tomēr vismaz pagaidām nav nopietnu apdraudējumu V. Putina izredzēm no jauna nokļūt prezidenta amatā.
V. Putins nav par pamatotiem atzinis opozīcijas partiju un organizāciju apgalvojumus, ka decembrī notikušajās vēlēšanās būtu bijusi plaša rezultātu viltošana. Viņš arī izteicies, ka daļa protestētāju par savām aktivitātēm saņem naudu no ārvalstu valdībām, kā arī pasmējies par opozīcijas izmantotajām baltajām lentītēm, kas viņam atgādinot droša seksa kampaņas simboliku. Turpretim pašreizējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, reaģējot uz protestiem, pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ir nepieciešams valstī realizēt plašas reformas – atjaunot reģionu gubernatoru tiešās vēlēšanas, atvieglot politisko partiju un prezidenta kandidātu reģistrāciju, izveidot jaunu neatkarīgu nacionālu sabiedriskās televīzijas kanālu, kā arī cīnīties ar korupciju.
Par vidutāju starp režīmu un opozīciju pieteicies ir bijušais finanšu ministrs un vicepremjers Aleksejs Kudrins, kurš amatu valdībā pameta septembrī pēc konflikta ar D. Medvedevu. Viņš uzsver, ka dialoga nodibināšana ir viņa paša, nevis varasiestāžu iniciatīva. Arī viņš uzstājās Maskavā 24. decembrī rīkotajā mītiņā Par godīgām vēlēšanām, tur paziņojot, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un Krievijā ir nepieciešamas politiskas reformas. Tiesa, laikā, kad A. Kudrins kāpa uz skatuves, pūlis viņu izsvilpa. Intervijā laikrakstam Vedomosti viņš gada nogalē izteicās, ka būtiskas nepilnības ir gan mītiņotāju prasībās, gan arī D. Medvedeva politisko reformu piedāvājumā. «Mītiņā pieprasīja vēlēšanu rezultātu atcelšanu, taču neviens nedomā, kā dzīvot bez parlamenta. Turpretim Medvedevs ir nācis klajā ar priekšlikumiem, kuri pirms tam sabiedriski nav apspriesti,» sacīja A. Kudrins. Viņš piedāvā no opozīcijas rindām atlasīt priekšstāvju grupu, kas izstrādās detalizētu prasību plānu. A. Kudrins stāsta, ka pēc sarunas ar V. Putinu radies iespaids, ka arī premjerministrs vēlas dialogu. Viens no protesta mītiņa rīkotājiem Vladimirs Rižkovs intervijā Gazeta.ru atzina, ka pret A. Kudrina vārdiem izturas nopietni un piedāvājumu apspriedīs. Taču opozīcija, ko veido plašu politisko spektru un dažādus uzskatus pārstāvošas organizācijas, nav vienota arī jautājumā par sarunu iespējām. Piemēram, viens no pazīstamākajiem opozīcijas līderiem Aleksejs Navaļnijs iepriekš ir noraidījis iespējas diskutēt ar režīmu.
Pēc ASV Pjū fonda aptaujas datiem, lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju labāk izvēlas stingru vadītāju nekā demokrātiju. V. Putina reitings pašlaik ir aptuveni 40 procentu līmenī, un vismaz pagaidām nav saskatāmi nozīmīgi šķēršļi, kas viņam varētu traucēt uzvarēt martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās un no jauna nokļūt prezidenta amatā. Kā norāda laikraksts Vedomosti, ir grūti iedomāties, ka V. Putins vēlēšanās neuzvarēs, tanī pašā laikā ir neiespējami paredzēt ielu protestu ietekmi uz vēlēšanām.
V. Putina vara līdz šim ir balstījusies uz viņa personisko popularitāti, kā arī uz to, ka augstās naftas cenas pasaulē ir sniegušas viņa režīmam resursus, lai varētu uzlabot dzīveslīmeni Krievijā, raksta The Economist. Abi šie elementi pašreizējās politiskās un ekonomiskās situācijas kontekstā sāk izskatīties aizvien nedrošāki, un publiskais viedoklis pēdējā laikā uzskatāmi ir sliecies V. Putinam par sliktu.
Liela problēma ir, ka V. Putina politiskās darbības aizvien plašāk nonāk konfliktā ar ekonomikas vajadzībām. Lai nodrošinātu savu varu, V. Putins kontrolē ekonomiku, kurā nozīmīgus ienākumus nodrošina peļņa no naftas un dabasgāzes pārdošanas. Pašreizējā neefektīvajā pārvaldes sistēmā galus kopā savilkt ir iespējams tikai, ja naftas cena ir ap 110 dolāriem par barelu. Savukārt daudziem citiem uzņēmējiem šādā sistēmā ir grūti darboties, un tie Krieviju pamet, un zaudējumus cieš Krievijas ekonomika.
Tādējādi nepatiess var izrādīties pieņēmums, ka V. Putina režīms, lai arī pieļauj daudz demokrātisko principu pārkāpumu, tomēr nodrošina stabilitāti. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi ir atskārtuši, ka Krievijā nav paredzamas un uz noteikumiem balstītas uzņēmējdarbības vides, kas nepieciešama ārvalstu investoriem. Arī, ja neskaita pēcvēlēšanu protestus, nevar teikt, ka Krievija spētu nodrošināt politisku stabilitāti: piemēram, nemierīgais Ziemeļkaukāzs var radīt problēmas ne tikai Krievijai, bet arī plašākam reģionam. Kā raksta The Economist, ja pārmaiņas nesekos, Krievija kļūs ne tikai nestabilāka, bet arī bīstamāka gan pašam V. Putinam, gan Krievijas kaimiņiem.