Šī diena vēsturē: Kubas raķešu krīzes beigas

Pirms 47 gadiem, 1962. gada 28. oktobrī Padomju Savienības līderis Ņikota Hruščovs paziņoja, ka ir pavēlējis Kubā izvietotās padomju raķetes nogādāt atpakaļ Padomju Savienībā. Krīze, kas pasauli bija novedusi uz kodolkara sliekšņa, bija beigusies.

Kubas raķešu krīze sākās 14. oktobrī, kad amerikāņu izlūklidmašīnas atklāja, ka uz salas ir izvietotas vairākas padomju kodolraķetes, kas ir spējīgas sasniegt ASV teritoriju.

Kopš tā laika pasaule saspringti gaidīja, kā turpināsies šis strīds un kura no lielvarām pirmā piekāpsies, tādējādi novēršot kodolkara sākšanos. Piekāpās Padomju Savienība, kas bija ieguvusi Dž. Kenedija solījumu neiebrukt Kubā. Ņ. Hruščovs pieprasīja arī aizvākt Jupiter raķetes no Turcijas. Pirmo solījumu Dž. Kenedijs deva publiski, bet par otru abi politiķi vienojās slepus.

Paziņojumu par raķešu bāzu slēgšanu ASV prezidentam Džonam Kenedijam Ņ. Hruščovs nodeva publiskā vēstījumā Maskavas radio, vēsta BBC. Par atbildi Dž. Kenedijs sacīja, ka Kubas raķešu aizvākšana dos „lielu ieguldījumu mieram”. Viņš arī pavēstīja, ka ASV neiebruks Kubā, savukārt salas blokādi apsolīja atcelt brīdī, kad ANO inspekcija apstiprinās, ka Kubā padomju raķešu vairs nav.

Pēc N. Hruščova paziņojuma Lielbritānija apsveica šo soli un cildināja Dž. Kenedija diplomātiskās prasmes, turpretim Ķīna par Maskacas piekāpšanos bija sarūgtināta un solīja atbalstīt Kubu.

Savukārt Kubas līderis Fidels Kastro, sadusmots, ka pirms vienošanās lielvaras nav konsultējušās ar viņu, pavēlēja Kubā esošajā Gvantanamo bāzē dienošajiem amerikāņiem atstāt Kubas teritoriju.

1962. gada vasarā Ņ. Hruščovs bija devis zaļo gaismu padomju raķešu uzstādīšanas plānam Kubā, lai kubiešu draugus aizstāvētu pret iespējamo ASV iebrukumu, kā arī lai atbildētu ASV dominēšanai Eiropā, kur izvietoti amerikāņu kodolieroči.

Kubas blokādi ASV izbeidza 1962. gada 20. oktobrī, Padomju Savienība raķetes demontēja līdz gada beigām, bet amerikāņu raķetes no Turcijas tika aizvestas 1963. gadā.

Lai novērstu līdzīgu krīžu atkārtošanos, tika izveidota tiešā telefonlīnija starp Vašingtonu un Maskavu.

Pasaulē

“Radio brīvā Eiropa” un “Radio brīvība” (RFE/RL) Krievijas biroja līdzstrādnieki Marks Krutovs* un Sergejs Dobriņins* izanalizējuši slepenu militāro pētījumu centru, kas ir bēdīgi slavens ar savu lomu Padomju Savienības bioloģisko ieroču programmā un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ievērojami paplašinājies.

Svarīgākais