Vēstnieks: Lielbritānijā veidojas rajoni ar lielu latviešu koncentrāciju
Lielbritānijā pašlaik veidojas rajoni ar diezgan lielu Latvijas iedzīvotāju koncentrāciju, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Eduards Stiprais.
Šādi rajoni ir Pīterboro, Bostona, kas atrodas Anglijas austrumkrastā, kā arī Mančestera.
"To var just, jo, kaut vai ejot pa ielu, fonā var dzirdēt latviešu valodu. Tas vairs nav pārsteigums," atzina vēstnieks.
Pēc vēstniecības aplēsēm, pašlaik Lielbritānijā ir vismaz 100 tūkstoši Latvijai piederīgo, taču Stiprais piebilda, ka tās ir ļoti pieticīgas aplēses. To, cik tautiešu aizbraukuši uz Lielbritāniju tieši pēdējos gados, vēstnieks nevarēja pateikt.
"Statistika no 2004.gada, ko līdz šā gada maijam bija apkopojušas Lielbritānijas varas iestādes, liecina, ka kopumā ir izņemti aptuveni 70 tūkstoši darba ņēmēju reģistrāciju. Ņemot vērā, ka kopā ar darba ņēmējiem uz Lielbritāniju daudzos gadījumos ir pārcēlušies arī ģimenes locekļi, kā arī, ja pieskaitām teorētisku skaitu to, kas strādā nelegāli, un tos Latvijas iedzīvotājus, kas uz Lielbritāniju pārcēlās pēc Otrā pasaules kara, mēs varam lēst, ka pašlaik Lielbritānijā ir vismaz 100 tūkstoši Latvijai piederīgo. Turklāt tās ir ļoti pieticīgas aplēses," klāstīja vēstnieks.
Viņam arī bija grūti pateikt, vai Latvijas iedzīvotāju skaits, kas dodas meklēt darbu uz Lielbritāniju, arvien pieaug, jo "vienā Londonas rajonā iedzīvotāju ir vairāk nekā visā Latvijā. Staicelē vai Talsos uzreiz var just, vai cilvēku ir palicis vairāk vai mazāk, – Londonā tas ir neiespējami".
Vēl arī nav vērojams, ka latvieši no mazkvalificētiem darbiem ir spējuši tikt pie labiem amatiem. Vēstnieks norādīja, ka pirmajā emigrācijas vilnī izbraukušos tautiešus pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijā uzņēma kā kara bēgļus un viņiem iedalīja smagus darbus, piemēram, ogļu šahtās vai lauksaimniecībā. Taču pamazām caur mācībām Lielbritānijas augstskolās, kā arī citādi viņi tika augstākā pakāpē.
"Tagad tomēr ir jārēķinās, ka daudzi cilvēki, kas ir atbraukuši no Latvijas, nāk no lauku reģioniem, kur vairs nav darba. Viņiem vai nu vispār nav nekādas profesionālas kvalifikācijas, vai arī tā ir neatbilstoša darba tirgus prasībām. Līdz ar to arī nevar gaidīt, ka viņi strauji kāps pa karjeras kāpnēm. Protams, ir cilvēki, kas ar savu darbu ir pierādījuši, ka viņiem var uzticēties, un no vienkāršiem strādniekiem ir kļuvuši par priekšstrādniekiem, brigadieriem," sacīja vēstnieks.
Esot arī otrs slānis – neliela, bet pamanāma cilvēku grupa ar labāku izglītību un arī ar biznesa iemaņām, kas ir izbraukusi no Latvijas.
"Ir pietiekami daudz jaunu, ambiciozu un arī strādāt gribošu cilvēku, kas strādā, piemēram, Londonas Sitijā – bankās, dažādās citās finanšu institūcijās. Šādi cilvēki arī ir. Bet es nevarētu teikt, ka izaugsme pa karjeras kāpnēm ir kļuvusi par masveida parādību," atzina Stiprais.
Viņš minēja, ka ir pagājis pārāk īss laiks, lai šāds kāpiens notiktu, kā arī jāņem vērā, ka konkurence Lielbritānijā ir ļoti liela.
