Žaku Širaku notiesā par korupciju

Francijas bijušajam prezidentam Žakam Širakam par korupciju piespriests divu gadu nosacīts cietumsods. Viņš atzīts par vainīgu pašvaldības līdzekļu noziedzīgā izmantošanā un sabiedrības uzticības ļaunprātīgā izmantošanā.

Sliktās veselības dēļ 79 gadus vecais Ž. Širaks sprieduma nolasīšanas laikā tiesas zālē neatradās. Savu vainu viņš neatzīst. Ž. Širaks Francijas prezidenta amatā bija no 1995. līdz 2007. gadam, savukārt apsūdzības bija par laiku, kad viņš bija Parīzes mērs – šajā amatā viņš atradās no

1977. līdz 1995. gadam. Ž. Širaks tika apsūdzēts par to, ka savas partijas biedriem maksājis naudu par darbiem pašvaldībā, kuri realitātē nemaz neeksistēja. Līdz ar Ž. Širaku lietā apsūdzēti bija vēl deviņi cilvēki, no kuriem septiņi atzīti par vainīgiem, ziņo BBC.

Tiesvedība bija sadalīta divās daļās. Pirmā bija saistīta ar pašvaldības līdzekļu izsaimniekošanu un sabiedrības uzticēšanās ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar 21 fiktīvu darbavietu. Otrā daļa bija par interešu konfliktu saistībā ar septiņām darba vietām Parīzes pašvaldībā. Ž. Širaks par vainīgu atzīts abos gadījumos. Kā norāda BBC, spriedums daudziem Francijā ir pārsteigums, jo prokurori bija atzinuši, ka nav iespējams pierādīt, ka Ž. Širaks ir zinājis par konkrētajiem fiktīvo darba vietu izveidošanas gadījumiem. Sākotnēji viņam draudēja desmit gadu ilgs cietumsods un 150 tūkstošu eiro soda nauda. Piespriestais sods tika noteikts, ņemot vērā viņa vecumu, veselības stāvokli un arī viņa kā bijušā valsts vadītāja statusu, vēsta AP. Prokurori, pretēji ierastajai praksei, bija piedāvājuši Ž. Širaku attaisnot, tomēr tiesa tam nepiekrita, norādot, ka bijušā prezidenta vaina ir ilgas un vairākkārt atkārtotas rīcības sekas un ka šādas partijas finansēšanas prakses nav pieļaujamas.

Jau 2004. gadā, kad Ž. Širaks vēl bija prezidents, saistībā ar šo lietu tika notiesātas vairākas amatpersonas, tajā skaitā pašreizējais Francijas ārlietu ministrs Alēns Žipē. A. Žipē tika piespriests 14 mēnešu ilgs nosacīts cietumsods.

Ž. Širaka juristi pašlaik izvērtē iespējas lietu pārsūdzēt.

Svarīgākais