Kanāda pirmdien kļuva par pirmo valsti, kas oficiāli izstājusies no 1997.gadā parakstītā Kioto protokola par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, un paskaidroja, ka šis līgums neļauj pasaulei efektīvi risināt klimata pārmaiņu jautājumu.
"Mēs izmantojam Kanādas likumīgās tiesības oficiāli izstāties no Kioto [protokola]," sacīja vides ministrs Pīters Kents. Viņš atzina, ka šis līgums "nav ceļš uz priekšu Kanādai" un valstij draudētu lieli naudassodi par tajā nosprausto mērķu nesasniegšanu.
Kioto protokols, kas 1997.gadā tika pieņemts Japānas pilsētā Kioto, ir vienīgais globālais līgums, kurā noteikta oglekļa dioksīda emisiju samazināšana kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tomēr šo emisiju samazināšana ir attiecināta tikai uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kas atteikušās ratificēt šo līgumu.
"Kioto [protokols] nav ceļš uz priekšu globālam klimata pārmaiņu atrisinājumam. Tas ir tikai traucēklis. Mēs uzskatām, ka ceļš uz priekšu ir jauna vienošanās ar likumīgām saistībām visiem lielākajiem [oglekļa dioksīda] emitētājiem, kura ļautu mums kā valstij turpināt darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi," sacīja Kents.
Kanāda bija piekritusi saskaņā ar Kioto protokolu līdz 2012.gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 6% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Kanādas oglekļa dioksīda emisijas tomēr ir krasi palielinājušās, un Kanādas izstāšanās no Kioto protokola ļauj tai izvairīties no naudassoda 14 miljardu Kanādas dolāru (7,2 miljardu latu) apmērā par šī mērķa nesasniegšanu.
Kents uzsvēra, ka Kioto protokols nav saistošs divām no pasaules lielākajām piesārņotājām ASV un Ķīnai, tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinās pieaugt. Viņš atgādināja, ka Kanādas emisijas ir tikai divi procenti no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Kents sacīja, ka Kanāda turpinās samazināt savas emisijas saskaņā ar plānu, kas paredz līdz 2020.gadam tās samazināt par 20% salīdzinājumā ar 2006.gada līmeni. Plāna kritizētāji uzsver, ka tas nozīmē samazinājumu par tikai 3% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.