Nedēļas nogalē vairākās Krievijas pilsētās rīkotas protesta akcijas, kuru laikā cilvēki kritizēja Krievijas domes vēlēšanu rezultātus un pieprasīja Vladimira Putina aiziešanu no politikas.
Lai arī varasiestādes ir izrādījušas neierastu iecietību pret protestētājiem, tomēr nav pazīmju, ka varas politiķi būtu gatavi ar opozīciju sākt sarunas.
Sestdien rīkotās demonstrācijas, kurās piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, ir plašākie šāda veida pasākumi kopš Padomju Savienības sabrukuma. Sanākušie nesa plakātus ar tādiem saukļiem kā Žurkām ir jāaiziet! un Krāpnieki un zagļi, atdodiet mūsu vēlēšanas!. Protesta pasākumi notika visā Krievijā – gan Vladivostokā, gan Permā, gan Arhangeļskā, gan Sanktpēterburgā, gan Kaļiņingradā.
Vislielākais pasākums notika Maskavā pie Kremļa, kur bija pulcējušies aptuveni 50 tūkstoši cilvēku. Viens no opozīcijas līderiem, bijušais premjerministrs Mihails Kasjanovs pasākuma laikā paziņoja, ka valdība ir izsmēlusi sabiedrības pacietības mēru. «Tas jo īpaši ir jūtams lielajās pilsētās, kur cilvēki ir labi izglītoti, labi informēti – viņi negrasās paciest visatļautību, viņu ignorēšanu un vēlēšanu cinisku nozagšanu,» sacīja M. Kasjanovs. Nedēļas nogales pasākumos uzstājās plaša spektra politiskie spēki – gan liberāli noskaņotie, gan komunisti, gan arī nacionālekstrēmisti, kurus vienoja tikai nepatika pret V. Putina režīmu un vēlēšanu rezultātiem.
Pēdējo dienu laikā varasiestādes ir arestējušas aptuveni 1600 cilvēku, kas piedalījušies nesankcionētās protesta akcijās pret 4. decembrī notikušajām vēlēšanām, kurās tika konstatēts daudz pārkāpumu. Vakardienas pasākumus Maskavā un citās Krievijas pilsētās varasiestādes bija atļāvušas, un arī tas ir iepriekš V. Putina varas laikā neredzēts gadījums. Domājams, ka šāda relatīva iecietība ir saistīta ar to, ka varasiestādes iespējamu sadursmju vietā ar plašo opozīciju labāk izvēlas kontrolētus protestus. Kā norāda AP, policija pret protestētājiem bija neierasti iecietīga, turklāt šie pasākumi arī saņēma neierasti lielu valsts televīzijas uzmanību.
Oficiālie vēlēšanu rezultāti rāda, ka V. Putina partija Vienotā Krievija domē ir zaudējusi 77 vietas no pašlaik ieņemtajām 315, taču ir saglabājusi nelielu vairākumu. Savukārt novērotāji, tajā skaitā ārvalstu finansētā organizācija Golos, ir ziņojuši par plašiem rezultātu viltošanas gadījumiem, kas opozīcijai liek pieļaut, ka patiesais atbalsts Vienotajai Krievijai sabiedrībā ir vēl mazāks. Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas V. Putins sākotnēji politiskos protestus nekomentēja, taču pēc tam protestu iedvesmošanā vainoja ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni, kas vēlēšanas bija kritizējusi. V. Putins sacīja, ka H. Klintones izteikumi «noteica toni dažiem cilvēkiem valstī un sūtīja signālu».
Protestētāji pieprasa nekavējoties atbrīvot politiskos ieslodzītos, vēlēšanu rezultātu anulēšanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu, rezultātu viltošanas gadījumu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, opozīcijas partiju reģistrēšanu un demokrātiskas partiju un vēlēšanu likumdošanas pieņemšanu, vēsta Gazeta.ru. Krievijas politiskā elite ir noraidījusi iespēju, ka varētu sākt sarunas ar protestētājiem. Deputāts un Vienotās Krievijas pārstāvis Konstantīns Kosačjovs paziņojis, ka ar mītiņotājiem sarunas nav iespējamas, jo viņi nav politiska partija.
Tanī pašā laikā Vienotās Krievijas jaunatnes nodaļas Jaunā gvarde līderis Timurs Prokopenko aģentūrai Interfax sacīja, ka jebkurā laikā partijas atbalsta pasākumos viņam ir iespējams mobilizēt 170 tūkstošus aktīvistu.