Vēsturnieki, kas veic pētījumu par Vācijas ārējā izlūkdienesta darbinieku saikni ar Trešo Reihu, izdarījuši šokējošu atklājumu - Federālais Izlūkdienests (BND) 2007.gadā iznīcinājis to darbinieku personīgās lietas, kas savulaik strādājuši SS vai Gestapo, vēsta ietekmīgais nedēļas žurnāls Der Spiegel.
Ziņas par notikušo nonākušas atklātībā nedēļu pirms nākamajā trešdienā plānotās svinīgās pieņemšanas, pašreizējam BND vadītājam Ernstam Ūrlavam savā 65.dzimšanas dienā dodoties pensijā. Kanclera birojs Ūrlava atvadu ballei, kuru gatavojas apmeklēt arī Angela Merkele, Berlīnē jau izvēlējies elegantas telpas.
Ūralavu, kurš pārstāv šobrīd opozīcijā esošos sociāldemokrātus (SPD), gatavojas amatā nomainīt liberālās Brīvo demokrātu partijas (FDP) biedrs Gerhards Šindlers. Šādos pasākumos parasti tiek slavēts nākamā pensionāra veikums, un Ūralava gadījumā tiem vajadzēja būt viņa centieniem noslēgt rēķinus ar BND problemātisko izveidošanas vēsturi pēc Otrā pasaules kara.
Jau sen bija zināms, ka BND un Otrā pasaules kara laikā izveidotajā Austrumu ārvalstu karaspēka nodaļā (Abteilung Fremde Heere Ost- FHO), kas bija vēlākās Vācijas Federatīvās Republikas ārējā izlūkdienesta priekštece, aptuveni desmit procenti darbinieku savulaik bijuši SS locekļi. 2011.gadā Ūrlavs izveidoja neatkarīgu vēsturnieku komisiju, lai izpētītu paša vadītās iestādes darbinieku saikni ar nacistu režīmu. Taču tagad, tikai nedēļu pirms Ūrlava aiziešanas, vēsturnieki uzdūrušies kaut kam tādam, kas ir patiesi skandalozs. Pētnieki konstatējuši, ka BND 2007.gadā iznīcinājis aptuveni 250 darbinieku personīgās lietas. Šo faktu apstiprinājis arī BND.
Vēsturnieki apgalvo, ka iznīcinātie dokumenti attiecas uz personām, kuras ieņēmušas "svarīgus izlūkdienesta amatus" SS, SD (SS un nacistiskās partijas izlūkošanas organizācijā) vai Gestapo (nacistiskās Vācijas slepenpolicijā). Viņi piebilst, ka pret dažām no šīm personām pēc 1945.gada pat ievadīta izmeklēšana par līdzdalību nacistu kara noziegumos.
Vēsturnieks Klauss Dītmars Henke sarunās ar Der Spiegel atzina, ka atklājums viņu "zināmā mērā satriecis".
Notikušais neizbēgami liek uzdot jautājumu, vai DNB darbinieki nav apzināti centušies sabotēt Ūrlava mēģinājumu tikt skaidrībā ar iestādes vēsturi. Dokumentu iznīcināšanas brīdī vēsturnieku komisija vēl nebija izveidota, taču Ūrlavs jau bija paziņojis, ka viņš gatavojas noskaidrot visu par BND saikni ar bijušajiem nacistiem.
Nav noslēpums, ka daži BND iekšienē nebija apmierināti ar Ūrlava ieceri. Daļa darbinieku kategoriski iebilst pret iestādes pagātnes izgaismošanu. Citus satrauc savu ģimeņu reputācija, jo ilgus gadus DNB jaunus darbiniekus apzināti rekrutēja esošā personāla radinieku vidū.
Par sadarbību ar vēsturnieku komisiju no BND puses atbildīga ir darba grupa, kuru vada Bodo Hehelhammers. Šobrīd tā cenšas noskaidrot dokumentu iznīcināšanas apstākļus. Sarunā ar Der Spiegel Hehelhammers izteica nožēlu par zaudētajiem dokumentiem.
Jau iepriekš ar BND arhīviem saistīti vairāki dīvaini notikumi. Nesen Der Spiegel pieprasīja pieeju dokumentiem, kas saistīti ar bijušo SS hauptšturmfīreru (kapteini) Aloizu Brunneru, kas savulaik bija tuvs holokausta tehniskā organizatora Ādolfa Eihmana līdzstrādnieks. BND žurnālam atbildēja, ka Brunnera lieta, kas saturējusi 581 lapaspusi, ir iznīcināta vēl pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Šķiet, ka arī tas noticis, BND vadībai par to nezinot.
Vēsturnieku komisija pieprasījusi, lai nākotnē BND ar to konsultētos pirms jebkādu "iespējami vērtīgu vēsturisku dokumentu" iznīcināšanas. Vēsturnieki arī pieprasa, lai 2007.gada notikumi tiktu pilnībā izmeklēti. Henke norāda, ka iestādes reakcija varētu liecināt par to, "cik nopietni BND patiesībā izturas pret savas pagātnes izpēti".