Brazīlijas tiesa, neraugoties uz Amazones džungļos dzīvojošo iezemiešu un vides draugu iebildumiem, ir ļāvusi turpināt dambja celtniecību uz Šingu upes. Pēc dambja pabeigšanas tur taps viena no pasaulē jaudīgākajām hidroelektrostacijām.
Brazīlijas Paras štata prokurori tiesai bija pieprasījuši, lai Belomontes dambja būvniecība tiek apturēta, kamēr projekts tiek saskaņots ar Šingu upes tuvumā dzīvojošajām indiāņu ciltīm un izvērtēta dambja ietekme uz apkārtējo vidi. Tomēr trešdien ar divām balsīm par un vienu pret štata tiesa prasību apturēt būvdarbus noraidīja, tādējādi dodot atļauju turpināt darbu bez kādiem papildu priekšnoteikumiem. Tiesas priekšsēdētājs ir norādījis, ka vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības izteikt savu viedokli par būvniecību, kas skar viņu iedzīvi, tomēr likums nenoteic, šādi viedokļi ir obligāti jāņem vērā. Prokuratūra gan solījusi, ka šis spriedums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā. «Visos līdz šim veiktajos pētījumos ir viens un tas pats secinājums: dambja būvniecība radīs krasas izmaiņas reģiona pārtikas ķēdē un iezemiešu iespējās sev sagādāt iztiku,» teikts prokuratūras izplatītajā paziņojumā.
Pēc pabeigšanas uz Amazones pietekas Šingu būvētais Belomontes dambis būs daļa no pasaulē trešās lielākās hidroelektrostacijas – tās maksimālā jauda būs 11 tūkstoši megavatu, kas ir 11 procenti no visu pārējo Brazīlijā pašlaik pastāvošo elektrostaciju jaudas. Garantētā jauda gan būs tikai 39 procenti no maksimālās iespējamās. Belomontes dambja celtniecība izmaksās 11 miljardus dolāru, vēsta AFP. Divas pārējās lielākās šāda veida būves pasaulē ir Trīs aizu dambis Ķīnā un Itaipu ūdenskrātuve, kas atrodas Brazīlijas un Paragvajas pierobežā.
Brazīlijas valdība, kas projektu atbalsta, tur saskata iespēju ražot tīru un atjaunojamu elektroenerģiju, kas nepieciešama, lai apmierinātu valsts augošās ekonomikas vajadzības. Tomēr celtniecības darbi rada bažas vietējiem iedzīvotājiem un dabas aizstāvjiem, kas ir norūpējušies par šīs būves ietekmi uz vidi: tiek lēsts, ka ūdenskrātuve applūdinās 500 kvadrātkilometru lielu teritoriju un savas mājvietas tāpēc būs jāatstāj 16 tūkstošiem cilvēku. Vides aktīvistu organizācija Amazon Watch lēš, ka dambja ūdenskrātuvei tiks novirzīti 80 procenti Šingu ūdeņu, tādējādi iespējamās projekta sekas būs gan sausums, gan arī mežu applūdināšana.
Dambja celtniecības ideja izvērtēta pagājušā gadsimta 80. gadiem, kad Brazīlijā valdīja militārs režīms, tomēr līdz 90. gadiem sabiedrības pretestības un ekoloģisku apsvērumu dēļ darbs pie tās realizācijas netika sākta. Līgums ar būvniekiem par dambja celtniecību tika noslēgts pagājušā gada augustā, tomēr šā gada februārī tiesa, pamatojoties uz draudiem videi, dambja celtniecību lika apturēt. Tolaik federālais tiesnesis Ronaldo Desterro spriedumā norādīja, ka vides uzraudzības aģentūra, atbalstot projektu, ir pieļāvusi kļūdas. Mēnesi vēlāk augstāka līmeņa tiesa šo spriedumu atcēla.
Pagājušajā mēnesī vairāk nekā 400 indiāņiem izdevās ieņemt celtniecības laukumu, un šīs akcijas laikā viņi pieprasīja, lai celtniecības darbi tiktu apturēti, vēsta New York Times. Dienu vēlāk viņi no objekta tika izlikti ar tiesas lēmumu. Kampaņā pret dambja celtniecību ir iesaistījusies arī virkne pasaules līmeņa zvaigžņu – tai skaitā mūziķis Stings un režisors Džeimss Kamerons.