Vācija un Francija ir iesaistījušās intensīvās sarunās par atsevišķu eirozonas valstu grupas ciešāku integrāciju, lai tādējādi labāk nodrošinātos pret citu eirozonas valstu ekonomiskās un politiskās nestabilitātes radītajiem draudiem visai eirozonai.
Kāda augsta Eiropas Savienības (ES) amatpersona aģentūru Reuters informējusi, ka jau vairākus mēnešus Francijai un Vācijai visos līmeņos notiek intensīvas konsultācijas par nepieciešamajām reformām eirozonā un ka viens no scenārijiem ir eirozonas valstu sadalīšana divās daļās, kuru savstarpējās integrācijas ciešums atšķirtos. «Mums ir nepieciešams sastādīt to valstu sarakstu, kas nevēlas būt daļa no kluba vai arī kas vienkārši tādas nevar būt,» sacīja amatpersona.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Stefens Zeiberts gan noliedzis, ka pastāvētu plāni par eirozonas valstu skaita samazināšanu, un uzsver, ka Berlīnes politikas mērķis ir «stabilizēt eirozonu visā tās kopumā». Tomēr, kā norāda BBC, eirozonas finanšu krīze acīmredzami ir veicinājusi debates par Eiropas valstu bloka attīstības scenārijiem. Pašlaik lielus draudus eirozonai rada Itālija, kam ir lielas parādsaistības un nestabila politiskā situācija, un, tā kā Itālija ir trešā lielākā eirozonas ekonomika, budžeta krīzes gadījumā tai nepieciešamo aizdevumu piešķirt būtu grūti.
Trešdien A. Merkele izteicās, ka ES parādu krīze būtu jāizmanto kā iespēja, lai veiktu dažas nepieciešamas strukturālas reformas. «Ir nepieciešams izrāviens jaunas Eiropas virzienā,» sacīja A. Merkele. «Kopiena, kas uzskata, ka neskatoties uz to, kas notiek pasaulē, tā savas pastāvēšanas pamatlikumus mainīt nevar, ir kopiena, kas nespēs izdzīvot.»
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī arī iepriekš publiski runājis par iespēju veidot «divātrumu Eiropu». Šis jēdziens nozīmē, ka dažādu ES daļu integrācijas ciešums varētu atšķirties atkarībā no katras valsts politiskās un ekonomiskās situācijas. Šonedēļ Strasbūrā uzrunājot studentus, N. Sarkozī norādīja, ka nākotnē ES valstu skaits droši vien turpinās palielināties un tādā gadījumā būs vēl grūtāk vienoties par līdzīgu integrācijas līmeni. «Gaidāms, ka būs viena Eiropas daļa, kas virzīsies uz ciešāku integrāciju eirozonā, un otra, kas iestāsies par konfederāciju,» teica N. Sarkozī. Viņš arī atkārtoja iepriekš teikto, ka savulaik Grieķijai sniegtā atļauja pievienoties eirozonai bija kļūda.