Pagājušajā nedēļā Kolumbijas armija nogalinājusi Latīņamerikas lielākā nemiernieku grupējuma Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki (FARC) līderi Alfonso Kano. Nemiernieki ir noraidījuši Kolumbijas piedāvājumu padoties.
Piektdien notikušo uzbrukumu FARC nometnei, kura laikā A. Kano tika nogalināts, Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss nodēvējis par lielāko triecienu nemiernieku organizācijai tās pastāvēšanas laikā. «Vēlos nodot ziņojumu ikvienam organizācijas dalībniekam: demobilizējieties. Ja jūs to nedarīsit, jūs nonāksit vai nu kapā, vai cietumā – šo vārdu patiesumu mēs iepriekš esam jau daudzkārt parādījuši,» sacīja H. Santoss. Pēc A. Kano nāves izplatītajā paziņojumā organizācija ir izteikusi apņemšanos turpināt kaujas, kā arī noraidījusi prezidenta aicinājumu.
63 gadus vecais A. Kano tika nogalināts kopā ar trim citiem nemierniekiem pēc vairākas stundas ilgas slēpšanās kalnos, pēc tam, kad viņa nometne tika sabombardēta. Pēc kaujas operācijas nometnē atrasti vairāki nemiernieku līderim piederējuši datori un datu nesēji, kā arī naudas krājumi vairāku valstu valūtās, vēsta BBC.
Speciālisti pēc notikušā gan neprognozē drīzu partizānu kustības norietu. «Notikušais ir trieciens viņu morālei, tomēr būtu grūti iedomāties, ka ar to pietiktu, lai organizāciju sagrautu,» saka Viktors Rikardo, kurš bijušā Kolumbijas prezidenta Andresa Pastranas laikā vadīja rezultātu nedevušas miera sarunas ar FARC.
Agrāk FARC kontrolēja 30 līdz 40 procentus Kolumbijas teritorijas, bet tagad kaujinieki visaktīvāk darbojas Kolumbijas dienvidaustrumu daļas džungļos un prērijās. Partizānu armijā pašlaik darbojas aptuveni deviņi tūkstoši cilvēku. Savus ienākumus FARC lielākoties gūst no narkotiku ražošanas, tirdzniecības un izpirkuma maksas pieprasīšanas par nolaupītajiem cilvēkiem. Vairums šīs kreiso partizānu organizācijas dalībnieku ir zemnieki, kuriem dalība organizācijā ir viena no nedaudzajām iespējām gūt labus ienākumus, norāda AP.
FARC galvenais ideologs A. Kano grupējuma vadību pārņēma 2008. gadā pēc FARC dibinātāja un komandiera Manuela Marulandas nāves – viņš nomira sirdslēkmes dēļ. Ap to laiku sadursmēs ar Kolumbijas armiju bojā gāja arī FARC atbildīgais par ārlietām Rauls Rejess. Turpmākajos mēnešos FARC vajāja arī citas neveiksmes. Pieauga dezertējošo vai nogalināto dalībnieku skaits, bet 2008. gada jūlijā Kolumbijas armijai, uzdodoties par starptautiskās palīdzības sniedzējiem, izdevās apmānīt FARC kaujiniekus un no viņu gūsta izpestīt nemiernieku slavenāko gūstekni – bijušo Kolumbijas prezidenta amata kandidāti Ingrīdu Betankūru un vairākus citus ķīlniekus.
Iepriekš A. Kano bija izplatījis paziņojumu, kurā uzteic Kolumbijas prezidenta H. Santosa iniciatīvu, kas palīdzēja atgūt zemi aptuveni četriem miljoniem kolumbiešu, kuriem tā tika atņemta Kolumbijas pilsoņu kara iepriekšējos gadu desmitos, kad valstī veidojās labēji militāri grupējumi, kas stājās pretim FARC. A. Kano vairākkārt bija aicinājis Kolumbijas prezidentu sākt sarunas ar nemierniekiem, bet prezidents to bija atteicies darīt, pirms partizāni nepierādīs, ka vēlas mieru – piemēram, nepaziņos, ka pārtrauc cilvēku nolaupīšanu. FARC šai prasībai nepiekrita.