ANO sūtnis cilvēktiesību situāciju Ziemeļkorejā ir nodēvējis par kritisku un paziņojis, ka apmēram viena trešā daļa valsts iedzīvotāju nevajadzīgi cieš badu, jo resursi cilvēku pabarošanai būtu atrodami.
ANO pārstāvis, taizemiešu izcelsmes cilvēktiesību speciālists Vitits Muntarborns norāda, ka Ziemeļkoreja nav uzskatāma par nabadzīgu valsti un aicināja to atteikties no politikas, kas visus resursus novirza armijas vajadzībām. Savukārt ANO var palīdzēt tikai diviem miljoniem Ziemeļkorejas trūkumcietēju, jo pieejamās palīdzības apjoms ir samazinājies.
V. Muntarborns uzskata, ka valsts pārtikas rezerves negatīvi ir ietekmējuši valdības mēģinājumi kontrolēt ekonomisko aktivitāti, tai skaitā ierobežojot sieviešu iespējas strādāt un pelnīt. Sievietēm, kas jaunākas par 49 gadiem, ir aizliegts iesaistīties darba tirgū, turklāt dažās nozarēs viņas vispār nedrīkst iesaistīties. Liegums darbarokām iesaistīties ekonomiskās aktivitātēs negatīvi ietekmē valsts ekonomiku. Sievietēm ir liegts arī pārvietoties ar velosipēdiem, kas ir visplašāk izmantotais transporta līdzeklis, lai dotos uz darbu, un viņas arī nedrīkst valkāt bikses.
„Vienkāršo cilvēku ekspluatācija ir kļuvusi par kaitīgu valdošās elites privilēģiju,” sacīja ANO sūtnis. Ziemeļkorejā valdot represiju atmosfēra, un cilvēki uz darba nometnēm var tikt nosūtīti vien par to, ka nav ieradušies darbā vai arī skatījušies no Dienvidkorejas pārraidītas filmas.
„Cilvēktiesību situācija šajā valstī joprojām ir bēdīga, un to nosaka valsts varas bāzes represīvā daba: cilvēki dzīvo kā klosterī, tiek kontrolēti un pret viņiem izturas nežēlīgi,” ANO dalībvalstu sanāksmē sacīja V. Muntarborns. „Lai gan daudzi cilvēki dzīvo nožēlojamā nabadzībā un cieš no ilgiem trūkuma periodiem, valstij ir plašas minerālvielu rezerves, kuras kontrolē varasiestādes.”
Pēc ANO pārstāvja sacītā, situācija ar pārtiku kopš šā gada vidus ir uzlabojusies — Pasaules pārtikas programmai tika palielinātas iespējas piekļūt valstij, un tā spēja palīdzēt sešiem miljoniem cilvēku. Situāciju mainīt palīdzēja ANO jaunās sankcijas, kas pret Ziemeļkoreju tika noteiktas pēc tam, kad maijā tā veica otro kodolizmēģinājumu. Tomēr līdzekļu trūkuma dēļ pašlaik Pārtikas programma palīdzēt spēs mazāk nekā diviem miljoniem cilvēku.
Pašam V. Muntarbornam Ziemeķorejā iebraukt bija liegts, bet, ziņojumu veidojot, viņš izmantoja šajā valstī darbojošos palīdzības organizāciju, cilvēktiesību organizāciju un bēgļu sniegto informāciju. Ziemeļkorejas ANO vēstnieka vietnieks Paks Tokhuns jau pavēstījis, ka ziņojums ir „pilns ar izkropļojumiem, meliem un melīgiem apgalvojumiem, ko izdomājuši naidīgi spēki”.