Jūliju Timošenko grib tiesāt par slepkavību

Par amata pilnvaru pārsniegšanu notiesātajai bijušajai Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko draud jauni tiesu darbi. Viņa tiek turēta aizdomās par pasūtījuma slepkavības finansēšanu pirms 15 gadiem.

Izmeklēšana ir saistīta ar 1996. gadā notikušo deputāta Jevhena Ščerbaņa pasūtījuma slepkavību. Viņš tika nošauts lidostā. Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks Renats Kuzmins paziņojis, ka izmeklētāju rīcībā ir informācija, ka J. Timošenko varētu būt viena no šā nozieguma līdzdalībniecēm. Par saistību ar to aizdomās tiek turēts arī toreizējais premjerministrs Pavlo Lazarenko, kurš 2006. gadā tika ASV apcietināts un notiesāts uz deviņiem gadiem cietumā par krāpšanu un naudas atmazgāšanu 280 miljonu dolāru apmērā, ziņo Gazeta.ru. «Mūsu rīcībā ir ASV sniegtas liecības apraksts, kurā liecinieks stāsta, ka slepkavība tika apmaksāta no Lazarenko un Timošenko konta,» sacīja R. Kuzmins. «Mums ir dokumenti, un mēs tos vēlamies pārbaudīt.» P. Lazarenko tiek turēts aizdomās arī par saistību ar Ukrainas nacionālās bankas vadītāja Vadima Geķmana nogalināšanu. Ukraina ir pieprasījusi ASV viņu izdot, bet lūgums nav izpildīts, jo starp abām valstīm nav noslēgta attiecīga vienošanās.

Pēc ģenerālprokurora vietnieka stāstītā, ģenerālprokuratūrā, valsts drošības dienestā un nodokļu inspekcijā pašlaik tiek izskatīti vēl citi J. Timošenko iespējamie noziegumi. Varasiestādes no jauna ir ieinteresējušās, piemēram, par viņas lomu, pagājušā gadsimta 90. gados iesaistoties gāzes tirdzniecības darījumos. Viņas preses pārstāve Nataļja Ļisova šādas apsūdzības nodēvējusi par absurdām: «Valdības vēlēšanās tikt vaļā no politiskajiem oponentiem ir pārsniegusi jebkuras robežas.»

Šomēnes Kijevas tiesa J. Timošenko piesprieda septiņus gadus cietumā, jo 2009. gadā viņa ar Krieviju bija noslēgusi Ukrainai neizdevīgu gāzes piegādes līgumu. J. Timošenko ir solījusi iesniegt kasācijas prasību. Viņa uzskata, ka tiesas prāva ir pagājušā gada prezidenta vēlēšanās viņu uzvarējušā Viktora Janukoviča politiska atriebība. Šādu pozīciju atbalsta arī Eiropas Savienība, kas šomēnes atcēla plānoto V. Jaunukoviča vizīti Briselē, paziņojot, ka pašlaik nav atbilstošu apstākļu divpusējo attiecību uzlabošanai.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais