Vakar, trīs dienas pēc Muamara Kadāfi nāves, Lībijas nemiernieki pasludinājuši pilsoņu kara beigas. Militārās aktivitātes līdz mēneša beigām Lībijā pārtrauks arī NATO, bet tikmēr valsts līderi mēģina noskaidrot M. Kadāfi nāves apstākļus.
Par karadarbības beigām ceremonijas laikā vakar informēja Nacionālās pagaidu padomes līderis Mustafa Abdels Džalīls. Tas notika valsts otrajā lielākajā pilsētā Bengāzī – turpat, kur pirms astoņiem mēnešiem sākās protesti pret M. Kadāfi režīmu.
Lībijas pagaidu premjerministrs Mahmūds Džibrīls bija solījis, ka pēc uzvaras karā no amata atkāpsies, un gaidāms, ka mēneša laikā tiks izveidota jauna valdība. Demisionējušais premjerministrs sola, ka pirmās demokrātiskās vēlēšanas kopš M. Kadāfi nākšanas pie varas Lībijā tiks sarīkotas tuvāko astoņu mēnešu laikā. Tajās tiks ievēlēta konstitucionālā asambleja, savukārt vēl pēc gada notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas.
Dienu pēc M. Kadāfi nāves NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens alianses vēstnieku sanāksmē Briselē paziņoja, ka septiņus mēnešus ilgusī Lībijas militārā operācija noslēgsies līdz 31. oktobrim un pēc šā datuma NATO neplāno uzturēt savus spēkus valstī. Līdz mēneša beigām NATO spēki vēl novēros situāciju un būs gatavi reaģēt, ja no jauna parādīsies apdraudējums civiliedzīvotājiem. ANO rezolūcija, kas NATO atļāva veikt militārās operācijas Lībijā, noteica, ka alianses uzdevums ir pilsoņu kara laikā aizsargāt civiliedzīvotājus. A. F. Rasmusens uzskata, ka šo mērķi NATO ir izdevies izpildīt teicami.
Pēc M. Kadāfi nāves viņa mirstīgās atliekas tika nogādātas Misrātā, kur ievietotas saldētavā un izstādītas iepirkšanās centrā, lai ziņkārīgie tās varētu aplūkot, vēsta AP. Tas ir pretrunā ar musulmaņu paražām un arī vietējām tradīcijām, kas paredz, ka mirušais ir jāapbedī nekavējoties.
ANO cilvēktiesību komisāre Navi Pilaja ir aicinājusi par diktatora nāves apstākļiem veikt izmeklēšanu un ir pieļāvusi, ka M. Kadāfi tika nogalināts apzināti. Arī Lībijas jaunie līderi ir atzinuši, ka neskaidrības par M. Kadādi nāvi saglabājas un ka tās ir nepieciešams kliedēt. Valdības pārstāvji iepriekš stāstījuši, ka M. Kadāfi nogalināts apšaudes laikā, kad nonācis nemiernieku un savu atbalstītāju krustugunīs. Tomēr liecinieku uzņemtie amatieru video rāda, ka sagūstīšanas brīdī M. Kadāfi ir dzīvs, viņa seja ir noplūdusi ar asinīm, bet satrakotais pūlis viņam sit un rauj viņu aiz matiem. Pēc brīža braucamrīks, kurā iesēdināts M. Kadāfi, vairs nav redzams, bet atskan šāvieni.
Premjerministrs M. Džibrīls ir izteicis nožēlu, ka M. Kadāfi ir nogalināts, jo diktatoram būtu bijis tiesā jāatbild par saviem noziegumiem. «Es būtu gribējis tiesā būt par prokuroru, lai liktu viņam atbildēt, kāpēc tautai bija jāpacieš 42 nogalināšanu, apspiešanu un citu pāridarījumu gadi,» sacīja M. Džibrīls.