Irānas augstākā līdera militārais padomnieks ir aicinājis Turciju pārdomāt savas sekulārās valsts iekārtas popularizēšanu, attieksmi pret Sīriju un sadarbību ar NATO, pretējā gadījumā tai būšot jārēķinās ar nepatikšanām.
Turcija un Irāna ir divas lielākās Tuvo Austrumu islāmiskās valstis, kuru iedzīvotāju vairums nav arābi, norāda Reuters. Tās abas pretendē uz reģiona vadošās valsts statusu, un pēdējā laikā to līderu izmantotā retorika liek domāt, ka pašlaik notiek pozīciju pārdefinēšana, un iepriekš to itin tuvajās attiecībās ir parādījies saspīlējums.
Intervijā pusoficiālajai Irānas ziņu aģentūrai Mehr valsts augstākā līdera Alī Hameneī padomnieks un bijušais Islāma revolūcijas gvardes korpusa komandieris Jahja Rahims-Safāvī kritizējis Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdogana politiku, tai skaitā vizītes laikā Lībijā, Tunisijā un Ēģiptē izteikto aicinājumu arābu valstīm pārņemt Turcijas demokrātijas un sekulārās valsts modeli. Irānu satrauc arī tas, ka Turcija ir pievienojusies vairākām rietumvalstīm, kas kritizējušas Sīrijas režīma īstenoto nemiernieku vardarbīgās apspiešanas politiku, kā arī piekritusi savā teritorijā izvietot NATO pretraķešu vairogu.
«Nedistancējoties no šīs netradicionālās politiskās uzvedības, Turcijas valdība panāks, ka no tās novēršas Turcijas tauta, un arī kaimiņvalstis Sīrija, Irāka un Irāna no jauna izvērtēs savas politiskās saites ar to,» sacīja J. Rahims-Safāvī. «Domāju, ka Turcija iet pa nepareizo ceļu. Iespējams, šis ir ceļš, kuru tai ierādījuši amerikāņi.» Aicinājumu Ziemeļāfrikas valstīs veidot sekulārus islāmiskus režīmus J. Rahims-Safāvī nodēvējis par «negaidītiem un neiedomājamiem», jo šāds modelis neesot labs un neatbilstot arī pašas Turcijas islāmticīgo iedzīvotāju ideāliem.
Turcijas premjerministrs ir izteicies, ka Sīrijas prezidenta Bašara el Asāda režīms pārskatāmā nākotnē kritīs. Lai arī Teherāna publiski ir aicinājusi Sīriju sākt sarunas ar nemierniekiem, tomēr tā ir arī uzsvērusi savu atbalstu Sīrijas režīmam. Pagājušajā nedēļā Krievijas un Ķīnas veto dēļ ANO nepieņēma rezolūciju, kurā Sīrija aicināta pārtraukt vardarbību pret saviem iedzīvotājiem un kurā draudēts ar sankcijām.
Vislielākās iebildes Irānai ir pret Turcijas dalību NATO plānotās pretraķešu sistēmas uzturēšanā. Par plāniem radarus izvietot valsts dienvidaustrumos Turcija paziņoja pagājušajā mēnesī. Tie tiks apvienoti vienotā sistēmā ar pārtvērējiem, kurus NATO plāno izvietot Rumānijā un Polijā, vēsta AP. Lai arī vairogs varētu novērst kaimiņos esošās Irānas raķešu uzbrukumu, Turcija ir uzsvērusi, ka šī sistēma nav paredzēta kā atbilde uz kādas konkrētas valsts radītiem draudiem. Tomēr pats fakts, ka šāda sistēma Turcijā ir izvietota, signalizē par Ankaras attiecību uzlabošanos ar ASV un tādējādi neatbilst Teherānas interesēm.
J. Rahims-Safāvī atbalstu vairogam nodēvējis par «stratēģisku kļūdu».
«Ja Turcijas politiskie līderi neskaidros attiecības ar Irānu, viņus gaida problēmas,» sacīja J. Rahims-Safāvī. «Ja viņi, saskaņā ar pašu izteikumiem, vēlas palielināt ar Irānu noslēgto līgumu vērtību līdz 20 miljardu dolāru atzīmei, viņiem nāksies Irānai pielāgoties.