Zviedrija palīdzētu Baltijas valstīm, ja to drošība būtu apdraudēta, tomēr par palīdzības veidu - diplomātisku, militāru vai ekonomisku - jālemj politiķiem, intervijā aģentūrai BNS teica Zviedrijas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Sverkers Jēransons.
Viņš atgādināja, ka pērn Zviedrijas parlaments nolēma, ka "Zviedrijai ir jābūt gatavai piedāvāt un saņemt militāro palīdzību", piebilstot, ka Zviedrijas vēsturiskā nostāja būt neitrālai un neiesaistīties militārās apvienībās mūsdienās vairs nav atbilstoša esošajai situācijai.
"Kopš mēs [1995.gadā] iestājāmies Eiropas Savienībā (ES), tas vairs nav spēkā," sacīja Jēransons.
"Ja vēlamies būt spējīgi risināt šos jautājumus nākotnē, mums jāstrādā kopā. Un tas nozīmē arī to, ka, ja jums ir problēma un jūs lūdzat mūsu atbalstu, mēs jūs atbalstīsim," norādīja Zviedrijas bruņoto spēku komandieris.
Tomēr viņš piebilda, ka operāciju ģeogrāfiju nevajag ierobežot tikai ar Baltijas jūras reģionu, bet arī attiecināt arī uz Arktikas reģionu. Jēransons arī uzsvēra, ka Zviedrijas palīdzība ietvertu plašu darbības spektru.
"Šobrīd pie šī jautājumu daudz tiek strādāts Zviedrijas politiskajās aprindās, Diskusiju esam sākuši arī bruņotajos spēkos, bet tā vēl nav definēta," klāstīja Jēransons. "Ir ļoti skaidrs, uz kurieni ejam., pagaidām nav definēts, ko tas precīzi nozīmēs, bet domāju, ka ir svarīgi, kā jau teicu - tas ir pilns spektrs, ne tikai militārā [palīdzība]. Tā varētu būt politiskā, diplomātiskā, ekonomiskā vai militārā [palīdzība]," viņš norādīja.
Komentējot Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas pētnieka atvaļinātā Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajora Kārļa Neretnieka nesen publicētajā analītiskajā pētījumā apgalvoto, ka Zviedrijas militārās spējas aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas uzbrukumu ir ierobežotas un neatbilst politiskām deklarācijām, Jēransons uzsvēra nepieciešamību izvērtēt atšķirību starp Zviedrijas likumdošanu un atvaļinātā ģenerālmajora rakstīto, "jo grāmata taču nav Zviedrijas valdības balss".
"Vēlreiz - ir ļoti svarīgi saprast, ka mums ir ļoti skaidrs mērķis, ko politiķi nolēmuši parlamentā. Pašlaik tiek izstrādāts, ko tas praksē nozīmē un kā mums tas jāizpilda. Turklāt bruņotajiem spēkiem pagaidām nav dots uzdevums, kā to sasniegt. Tas nozīmē, ka mēs tagad esam situācijā, kad cilvēki diskutē un piedāvā idejas," aģentūrai BNS stāstīja Zviedrijas bruņoto spēku komandieris.
"Ja jāsaka ko varam un ko nevaram, tad.. esmu pārliecināts, ka mēs varam izdarīt daudz. Jo mums taču ir vieni no labākajiem gaisa spēkiem Eiropā - , gan lieluma ziņā, gan tehniski. Un mums ir neliela, bet laba kara flote, un mums ir dažāda veida mazas lietas, kā jau mēs to esam pierādījuši... [ES] Ziemeļvalstu kaujas grupā," Zviedrijas bruņotos spēkus uzteica Jēransons.
Jau vēstīts, ka bijušais Zviedrijas Nacionālās aizsardzības koledžas rektors Neretnieks savā rakstā Atlantijas Padomes pētījumu centra žurnālā atzīst, ka pastāv "samērā nopietna neatbilstība" starp Zviedrijas deklarēto doktrīnu par savu gatavību palīdzēt Baltijas valstīm un tās spējām to izdarīt.
"Plašu bruņotu akciju gadījumos Baltijas valstīs un ap tām Zviedrijas spēja sniegt būtisku atbalstu būs ļoti ierobežota, vismaz gadījumos, kad jārīkojas ātri," rakstīja eksperts.
"Tas var radīt aplamas cerības (un līdz ar to pieņēmumus plānošanā) starp tās kaimiņiem ticībā, ka tie var rēķināties ar Zviedriju militāras krīzes gadījumā šajā reģionā," uzsvēra Neretnieks.
Neretnieks arī analizēja scenārijus par to, ko Zviedrija varētu darīt, ja NATO lūgtu Zviedrijas palīdzību alianses dalībvalstu aizsardzībai militāru draudu gadījumā, kas būtu vērsti pret Lietuvu, Latviju un Igauniju.
Atvaļinātais ģenerālis rakstīja, ka Zviedrijas spēku dislocēšana ilgtu dažas nedēļas vai pat vairāk, ņemot vērā nepieciešamību papildus apmācīt un pielāgot vienības konkrētajam uzdevumam. Plānotājiem arī vajadzētu izlemt, vai pirmajām pieejamajām vienībām jāuztic apsargāt svarīgas Zviedrijas teritorijas daļas vai tās jānosūta uz ārvalstīm, rakstīja Neretnieks.