Laikā, kad Lielbritānijai un Lībijai bija sarunas par Lokerbijas spridzinātāja atbrīvošanu, bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs divas reizes privāti devies pie Lībijas diktatora Muammara Kadāfi.
T. Blērs, kurš premjerministra amatu atstāja 2007. gadā, ar Lībijas valdības lidmašīnu uz Tripoli devās 2008. gada jūnijā un 2009. gada aprīlī, vēsta laikraksts The Sunday Telegraph. Avīzes rīcībā ir nonākuši dokumenti, kas atrasti Tripolē pēc M. Kadāfi režīma pārstāvju aiziešanas.
T. Blēram savulaik bija liela ietekme, pārliecinot M. Kadāfi atteikties no kodolieroču programmas un nodibināt attiecības ar rietumvalstīm. Savukārt pēdējo gadu laikā viens no būtiskajiem jautājumiem Lielbritānijas un Lībijas attiecībās bija Abdelbaseta el Megrāhī liktenis – šis cilvēks tika notiesāts par saistību ar Pan Am lidmašīnas uzspridzināšanu virs Skotijas pilsētas Lokerbijas 1988. gadā – tolaik bojā gāja 270 cilvēku. 2009. gadā spridzinātājs, kuram tika konstatēts neārstējams audzējs pēdējā stadijā un, pēc tā laika prognozēm, bija atlikuši tikai daži mēneši, ko dzīvot, žēlsirdības dēļ no ieslodzījuma tika atbrīvots. Lībijā A. el Megrāhī tika sagaidīts kā varonis. Viņš joprojām ir dzīvs.
T. Blēra preses pārstāvis ir apstiprinājis, ka 2008. un 2009. gadā politiķis patiešām ir devies uz Lībiju un ka sarunās skarts arī jautājums par A. el Megrāhī likteni. T. Blērs sarunās ar M. Kadāfi tolaik esot sacījis, ka šo jautājumu risināt var tikai Skotijas tiesa, nevis britu politiķi. Tomēr, kā atgādina laikraksts, šajā laikā Lībija draudēja pārtraukt visus uzņēmējdarbības kontaktus ar Lielbritāniju, ja A. el Megrāhī netiks atbrīvots. Šā gada februārī publiskotā izmeklēšanas ziņojumā tika secināts, ka Lielbritānijas valdība ir darījusi «visu iespējamo», lai palīdzētu panākt A. el Megrāhī atbrīvošanu, jo britu politiķi bija domājuši, ka pretējā gadījumā cietīs Lielbritānijas intereses.
T. Blēra pārstāvji noliedz, ka šie kontakti būtu uzskatāmi par interešu konflikta izpausmi, lai arī T. Blērs ir Tuvo Austrumu miera procesa sūtnis un biznesa konsultants. «Tonijam Blēram nekad nav bijis oficiāla vai neoficiāla, apmaksāta vai neapmaksāta amata, kas saistās ar Lībijas Investīciju aģentūru vai Lībijas valdību, viņam nav arī nekādu komerciālu sakaru ar nevienu Lībijas uzņēmumu,» teikts skaidrojumā. «Šo tikšanos laikā netika skarti nekādi uzņēmējdarbības jautājumi. Tajā laikā valdības visā pasaulē iesaistījās kontaktos ar Lībiju un Kadāfi tika uzņemts vairākās Eiropas galvaspilsētās, tajā skaitā Briselē, Romā un Parīzē.» Laikraksta rīcībā nonākusī informācija gan liecina, ka uz vienu no tikšanās reizēm T. Blērs līdzi bija aicinājis kādu amerikāņu miljardieri, ko M. Kadāfi aicinājis Lībijas piekrastē būvēt kūrortus. Dokumenti dod pamatu domāt arī par citiem finansiāliem kontaktiem ar Lībijas valdību, lai arī T. Blērs to iepriekš ir noliedzis.
Lokerbijas spridzināšanas upuru piederīgie ir izteikuši sašutumu par to, ka šādi kontakti ir notikuši, un pieprasījuši, lai T. Blērs publisko visu informāciju par saviem sakariem ar Lībijas diktatoru un viņa režīmu. Arī bijušais Lielbritānijas vēstnieks Lībijā Olivers Džeimss izteicies, ka T. Blērs ir izmantojis savus premjerministra pienākumu pildīšanas laikā izveidotos kontaktus, lai veicinātu savas biznesa intereses.