Ar klusuma minūtēm un dažādiem pasākumiem ASV vakar pieminēja 2001. gada 11. septembra terora aktu upurus. Gadadiena ir likusi atskatīties uz pēdējos desmit gados notikušo, tai skaitā negatīvajām tendencēm, ar kurām ASV joprojām netiek galā.
Klusuma brīži
Vakar vietā, kur Ņujorkā agrāk atradās Dvīņu torņi, tika atklāts memoriāls, kuru veido divi baseini un muzejs. Laikos, kad teroristu nolaupītās lidmašīnas ietriecās debesskrāpjos, Pentagonā, kā arī nogāzās uz lauka pie Šenksvilas Pensilvānijas štatā, tika izsludināti klusuma brīži. Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs sestdien uzrunā Šenksvilā sacīja, ka amerikāņi nekad neaizmirsīs United Airlines 93. reisa lidmašīnas pasažieru varonību, kuru tie izrādīja, pretojoties teroristiem, kas bija sagrābuši aviolaineri. Kopumā šajos terora aktos dzīvību zaudēja aptuveni trīs tūkstoši cilvēku.
Daudzviet ASV vakar bija pastiprināti drošības pasākumi, vēsta BBC. Ņujorkā un Vašingtonā policija apturēja un pārbaudīja lielās automašīnas, kad tās uzbrauca uz tiltiem vai devās iekšā tuneļos. Pagājušajā nedēļā Centrālā izlūkošanas pārvalde bija saņēmusi brīdinājumus, ka Al Qaeda varētu sūtīt uzbrucējus, kas teroraktu gadadienā sarīkotu jaunu asinsizliešanu.
ASV armijas bāzē Afganistānas austrumu daļā sestdien nograndušā sprādzienā ievainoti 77 amerikāņu karavīri, savukārt pieci afgāņu civiliedzīvotāji nogalināti. Par uzbrukumu atbildību uzņēmies grupējums Tāleban, kas paziņojumā masu saziņas līdzekļiem izsaka gatavību koalīcijas karaspēku no Afganistānas padzīt. Vēlāk galvaspilsētā Kabulā ASV armija rīkoja 11. septembra terora aktu piemiņas pasākumus. ASV vēstnieks Raiens Krokers uzrunas laikā Kabulā atzina, ka daudzi amerikāņi no kariem ir noguruši, bet «mēs esam šeit, lai no Afganistānas vairs nekad nevarētu nākt jauns 11. septembris».
Iestrēgst karos
2001. gadā pēc terora aktiem toreizējais ASV valsts sekretāra vietnieks Ričards Armitedžs paziņoja, ka «šodien sākas vēsture». To dienu notikumi ir iezīmējuši sākumu nozīmīgam posmam, tomēr tā traģiskie rezultāti nereti ir bijuši pretēji tam, ko politiķi prognozēja.
Izdevuma Der Spiegel komentētājs Pēteris Šmics raksta, ka pēdējo desmit gadu notikumi gan ASV iekšpolitikā, gan ārpolitikā ir bijuši postoši ASV kā superlielvaras statusam. Sākotnējās solidaritātes jūtas, ko terora akti izraisīja gan ASV, gan arī citās valstīs, ir izplēnējušas. Amerikāņi jau sen vairs netiek uzskatīti par terorisma upuriem, un uzmanības priekšplānā ir izvirzījušies daudzie ASV grēki, kas tiek saistīti gan ar 11. septembra cēloņiem, gan arī ar kļūdainajiem lēmumiem, kuri tika pieņemti vēlāk.
Šo desmit gadu laikā ASV ir iesaistījušās divos ieilgušos un neuzvaramos karos – Irākā un Afganistānā. Lai arī koalīcijas spēku kaujas operācijas Irākā ir izbeigtas, situācija tur tomēr ir nestabila. Afganistānā situācija ir vēl smagāka, par uzvaru pār tālibiem vairs nemaz netiek runāts, un no turienes pakāpeniski tiek izvests ASV karaspēks. Toreizējais teroristu tīkla Al Qaeda līderis Osama bin Lādens vēlējās savus pretiniekus novājināt asiņainos karos, un, kā uzsver žurnālists Ēriks Margolis, Dž. Buša un Baraka Obamas vadībā ASV ieskrēja teroristu līdera izliktajās lamatās.
Pēc uzbrukumiem ASV pasludināja karu pret terorismu, tomēr Al Qaeda sagraut ir bijis grūti; tā vietā šī organizācija piesaistīja daudz sekotāju un vairoja savu ietekmi. BBC atgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā kaujinieku grupējumi, kas ir vai nu tieši saistīti ar Al Qaeda, vai arī no šīs organizācijas iedvesmojušies, ir rīkojuši vardarbīgus uzbrukumus daudzviet pasaulē — Indonēzijā, Irākā, Spānijā, Lielbritānijā, Ēģiptē un citur. Cits blakusefekts karam pret terorismu ir 2002. gadā izveidotais militārais cietums Gvantanamo bāzē Kubā, kur skarbos apstākļos, bez tiesas sprieduma un ASV likumdošanā paredzētajām tiesībām turēti vairāki simti cilvēku no daudzām pasaules valstīm.
Iekšpolitiskās likstas
Pēdējā laikā ASV spēkiem ir izdevies nogalināt vairākas augstas Al Qaeda amatpersonas, tai skaitā O. bin Lādenu, un nesen ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta paziņoja, ka Al Qaeda tīkla iznīcināšana ir reāli sasniedzams mērķis. Tomēr, ja arī tas izdosies, tā būs Pirra uzvara, ņemot vērā, cik daudz šī kampaņa ir izmaksājusi. Pēc ASV Brauna universitātes pētnieku aplēsēm, Irākā un Afganistānā bojā gājuši vismaz 140 tūkstoši civiliedzīvotāju. ASV šie kari ir izmaksājuši vairāk nekā trīs triljonus dolāru.
Savukārt terorisms šo desmit gadu laikā ir mainījis seju. Lai panāktu masu paniku, pietiek ar vientuļā vilka taktiku, kuras izpausmes pēdējā laikā ir redzētas jo bieži, norāda izdevuma Time žurnālists Maikls Kraulijs. Tikai drošības dienestu modrības un dažādu sagadīšanos dēļ ir izdevies novērst daudzas traģēdijas. Piemēram, 2009. gada septembrī tika novērsts mēģinājums sarīkot sprādzienu Ņujorkas metro, tā paša gada Ziemassvētkos kāds pasažieris mēģināja uzspridzināt lidmašīnu, pērn tika pārtverti no Jemenas uz ASV ar pasta lidmašīnu sūtīti spridzekļi un novērsts spridzināšanas mēģinājums Ņujorkas Taimskvērā. Lai arī B. Obamas pretterorisma padomnieks Džons Brenans uzsver, ka no uzbrukumiem amerikāņus pasargājuši efektīvi pretterorisma pasākumi, tomēr domnīcas RAND pētniece Lindsija Klaterbaka atgādina, ka teroristiem veiksmi vajag tikai vienreiz, turpretim viņu mērķiem – vienmēr.
Visas likstas, kas ar ASV pēdējo desmit gadu laikā notikušas, nevar uzskatīt par 11. septembra terora aktu sekām, tomēr šajā laikā situācija draudīga ir kļuvusi arī ASV iekšpolitikā. Kad pie varas nāca Dž. Bušs, valsts budžetā bija pārpalikums, savukārt pēc tam finansiālā situācija ir pasliktinājusies tik ļoti, ka šā gada augustā ASV tikai par mata tiesu paglabās no situācijas, kurā valsts nespēj pildīt savas finanšu saistības. Toreizējie strīdi arī rādīja, ka abām vadošajām partijām ir problēmas sastrādāties pat tādos gadījumos, kad uz spēles ir ne tikai ASV, bet arī pasaules finanšu sistēmas stabilitāte. Aģentūra Standard& Poor’s, pazeminot ASV kredītreitingu, kā vienu no iemesliem minēja tieši politiķu nespēju izšķirīgi rīkoties.