Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs samazinājies par gandrīz 1,5 miljoniem, teikts jaunākajā ikgadējā Igaunijas tautas attīstības ziņojumā, kas pirmdien tika prezentēts Tallinā.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad ziņojumā apkopoti dati ne tikai par sabiedrības, sociālās, ekonomiskās un politiskās situācijas attīstību Igaunijā, bet arī piedāvāts šo aspektu apkopojums visās trijās Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā.
Pēdējo desmit gadu laikā demogrāfiskā attīstība Igaunijā un Latvijā ir gājusi roku rokā ar ekonomikas attīstību, tomēr Lietuvā šāda tendence nav tik skaidri izteikta, secināts ziņojumā.
Iedzīvotāju skaita samazinājums visās trijās Baltijas valstīs par 1,5 miljoniem cilvēku skaidrojams ar to, ka vienlaicīgi ar dzimstības līmeņa samazināšanos pieauga mirstības līmenis un migrācija. Tādēļ pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstīm nav izdevies atjaunot pozitīvu demogrāfisko situāciju, kāda tā bija 80.gadu beigās.
Baltijas valstīm izdevās sasniegt vidējā paredzamā dzīves ilguma 1990.gada līmeni tikai 90.gadu beigās. Igaunijai 2004.gadā izdevās apsteigt Lietuvu vidējā paredzamā dzīves līmeņa ziņā, kas tiek skaidrots ar lielāku veselības aprūpes nozares efektivitāti un veselīgāku dzīvesveidu Igaunijā.
90.gadu sākumā Igaunijā un Latvijā bija līdzīga demogrāfiskā attīstība, ko raksturoja krasa reakcija uz izmaiņām sabiedrībā.
Kopš 2000.gada Igaunijā vērojamas pozitīvākas tendences nekā Latvijā un Lietuvā. 21.gadsimta sākumā Latvija kļuva par demogrāfisko katastrofu ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā. Lai gan Lietuvas rādītāji bija līdzīgi kā Latvijā, Lietuvā situācija ir nedaudz labāka, jo 90.gados tā nepiedzīvoja tik krasas izmaiņas, teikts ziņojumā.
Pateicoties veiksmīgām reformām medicīnas nozarē, Baltijas valstis spēja nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību citu attīstīto valstu līmenī, bet vairākkārt lētāk. Pacientiem par medicīnas pakalpojumiem Igaunijā ir jāmaksā mazāk nekā Latvijā un Lietuvā.
Pētījuma autori uzsver, ka iedzīvotāju skaits tuvākajā laikā turpinās samazināties visās trijās Baltijas valstīs.
Pētījuma galvenā redaktore ir igauņu profesore Marju Lauristina, tā izstrādāšanā piedalījās eksperti no visām trim Baltijas valstīm.