Pamestajos Tripoles izlūkdienesta birojos atrastie dokumenti liecina, ka savulaik ASV un Lielbritānijas spiegu aģentūras ir cieši sadarbojušās ar Muammara Kadāfi režīmu un palīdzējušas izrēķināties ar disidentiem.
Cilvēktiesību organizācijas Human Rights Watch rīcībā ir nonākuši dokumenti, kas glabājušies bijušā Lībijas izlūkdienestu vadītāja, pēc tam ārlietu ministra Mūsas Kūsas birojā, – tajā skaitā vairāki simti vēstuļu, kas parāda M. Kūsas saraksti ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP) un britu izlūkdienestu MI6. Sarakstes stils liecina, ka Lībijas amatpersonas kontakti ar britu un amerikāņu dienestiem bijuši neformāli, piemēram, CIP amatpersonas M. Kūsu ir uzrunājušas vārdā un arī tikai ar vārdu ir parakstījušās. Citi dokumenti rāda, ka MI6 Lībijai ir sniedzis informāciju par Lībijas disidentiem, kuri darbojas Lielbritānijā.
Pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem Lībija sāka izrādīt vēlmi normalizēt attiecības ar rietumvalstīm, un šos centienus cieši atbalstīja ASV toreizējais prezidents Džordžs Bušs un Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs. Jau iepriekš bija zināms, ka Rietumu izlūkdienesti ar M. Kadāfi režīmu sāka sadarboties, kad Lībija 2004. gadā slēdza masu iznīcināšanas ieroču programmu. Tomēr atklātībā nonākušie dokumenti rāda, ka šī sadarbība ir bijusi krietni ciešāka, nekā iepriekš domāts, vēsta Reuters. Piemēram, laikā, kad Lielbritānija mudināja Lībiju atteikties no ieroču programmas, MI6 palīdzēja rakstīt M. Kadāfi runu.
Laikposmā no 2002. līdz 2004. gadam CIP aģenti bija aizturējuši vairākus Lībijas disidentus un nogādājuši Tripolē. Viens no šiem cilvēkiem ir pašreizējais nemiernieku militāro spēku komandieris Abdels Hakīms Belhādžs, kurš arī šā gadsimta sākumā bija mēģinājis gāzt Lībijas režīmu. Viņu CIP amatpersonas 2004. gadā bija notvērušas Āzijas dienvidaustrumos un nosūtījušas uz Lībiju, kur viņš spīdzināts. A. H. Belhādžs pats iepriekš aģentūrai AP stāstīja, kā amerikāņi viņu nosūtījuši uz Lībiju, tomēr uz ASV ļaunu prātu viņš neturot. Human Rights Watch uzsver, ka CIP noteikti arī zināja, kas šo cilvēku sagaida pēc nosūtīšanas uz Lībiju. Dokumenti rāda, ka A. H. Belhādža nogādāšanu Tripolē bija apsveikusi arī Lielbritānija.
«CIP negūstīja tikai par islāma terorismu aizdomās turētos,» stāsta Human Rights Watch pārstāvis Pīters Būkerts. «CIP arī nosūtīja jautājumus, kurus vēlējās, lai Lībijas izlūkdienesti aizturētajiem pajautā, turklāt no dokumentiem ir redzams, ka dažos gadījumos CIP pārstāvji nopratināšanās bija klāt arī paši.» CIP preses pārstāve Dženifera Jangblada, nekomentējot konkrētus gadījumus, stāsta, ka «Centrālā izlūkošanas pārvalde sadarbojas ar ārvalstu valdībām, lai palīdzētu aizsargāt mūsu valsti no terorisma un citiem nāvējošiem draudiem». Kāda cita amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, skaidro, ka šāda sadarbība ir bijusi ASV interesēs, jo M. Kadāfi režīms ir palīdzējis tā dēvētajā karā pret terorismu.
Lielbritānijas valdība ir atteikusies komentēt ar izlūkdienestu darbību saistītus jautājumus. Ārlietu ministrs Viljams Heigs stāstījis, ka šī lieta attiecas uz iepriekšējās valdības darbu un viņš neko nezina par to, kas tajā laikā politikas aizkulisēs noticis.