Afganistānas vēlēšanu rezultātu paziņošana kavējas

Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī saskaras ar pieaugošu starptautisku spiedienu saistībā ar prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rīkošanu. Viņa pretošanās aizkavē gala rezultātu izziņošanu.

Oficiālā Kabula neatzīst ANO atbalstītās Vēlēšanu sūdzību komisijas ziņojumu, ka augustā notikušajās prezidenta vēlēšanās ir bijuši plaši pārkāpumi un notikušas krāpšanās.

Afganistānas likumdošana paredz, ka neatkarīgajai vēlēšanu komisijai ir jāatzīst Vēlēšanu sūdzību komisijas viedoklis, atbilstoši tam jākoriģē vēlēšanu dati un jāizziņo galējie rezultāti. Ja tiks anulēts gana daudz balsu, kas atdotas par H. Karzajī, divas nedēļas pēc galējo rezultātu paziņošanas būtu jārīko prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Jau pašlaik atkārtotā balsojuma rīkošana būtu sarežģīts uzdevums, jo tuvojas ziema un arī drošības situācija neuzlabojas, raksta Reuters. Pēc provizoriskiem rezultātiem, H. Karzajī ir ieguvis 54,6 procentus balsu, un šāds rādītājs viņam no otrās kārtas ļauj izvairīties.

Ārvalstu novērotāji vēlas panākt, lai H. Karzajī piekristu otram vēlēšanu raundam un stātos pretim tuvākajam konkurentam Abdullam Abdullam vai arī veidotu varas dalīšanas valdību. Savukārt H. Karzajī vēlēšanu otro kārtu nevēlas pieļaut un ir apšaubījis izmeklēšanas ziņojumā pausto informāciju, kā arī apsūdzējis ārvalstis par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu rezultātu. Viņš sestdien vēlēšanu komisijas vadītājam pavēlējis noraidīt vēlēšanu rezultātus, kuros H. Karzajī būtu mazāk par 50 procentiem balsu.

Pēdējo dienu laikā ar H. Karzajī runājuši ir vairāku lielvaru pārstāvji, tai skaitā ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Nedēļas nogalē Kabulā viesojās ASV Senāta Ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs Džons Kerijs un Francijas ārlietu ministrs Bernārs Kušnē. Vēl citu valstu pārstāvji ar H. Karzajī bija sazinājušies pa tālruni, vēsta New York Times.

Īpaši liela nepieciešamība pēc skaidrības Afganistānā ir Vašingtonai, kas izvērtē vajadzību nosūtīt papildu karaspēku. Dž. Kerijs ir paziņojis, ka ASV neizstrādās jaunu stratēģiju karam Afganistānā, iekams tām nebūs konkrēta partnera Kabulā. Pašlaik Afganistānā pret tālibiem karo vairāk nekā 100 000 ārvalstu karavīru.