Investors Vorens Bafets, kurš ir viens no pasaulē bagātākajiem cilvēkiem, aicinājis ASV Kongresu pārstāt miljardieru saudzēšanu un bagātniekus aplikt ar lielākiem nodokļiem, lai tādējādi palielinātu valsts budžeta ieņēmumus.
«Miljardieriem draudzīgais Kongress mani un manus draugus lutinājis pārlieku ilgi,» avīzē New York Times publicētā viedokļrakstā paziņojis V. Bafets. «Ir pienācis laiks, lai valdība nopietnāk attiektos pret kopējiem upuriem.» 80 gadu vecais finansists savā rakstā atklāj, ka pērn viņš nodokļos ir samaksājis 6 938 744 dolārus. «Tā izklausās pēc ievērojamas naudas summas, tomēr esmu maksājis tikai 17,4 procentus no ienākumiem, kuri ir apliekami ar nodokļiem. Tas ir zemāks apjoms, nekā tas, par kuru maksāt nācās jebkuram citam cilvēkam mūsu birojā. Citiem nodokļos bija jāmaksā no 33 procentiem līdz 41 procentam, un vidējais apjoms bija 36 procenti.»
«Kamēr nabadzīgās un vidusšķiras pārstāvji mūsu dēļ karo Afganistānā un kamēr vairākums amerikāņu ar grūtībām savelk kopā galus, mēs, superbagātnieki, turpinām baudīt mūsu īpašās nodokļu atlaides,» raksta V. Bafets. Viņš uzskata, ka tām amerikāņu mājsaimniecībām, kuru ienākumi gadā veido vairāk nekā vienu miljonu dolāru – 2009. gadā tādu bija 236 883 –, nekavējoties jāpiemēro papildu nodokļi par ienākumiem, kas šo vienu miljonu dolāru pārsniedz. 8274 nodokļu maksātājiem, kas gadā nopelna desmit vai vairāk miljonus dolāru, būtu jāpiemēro augstāka šā papildu nodokļa likme. Atsaucoties uz ASV ieņēmumu dienesta datiem, V. Bafets norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā ASV bagātāko cilvēku nodokļu svars ir tikai samazinājies. 1992. gadā 400 visturīgāko amerikāņu nopelnīja 16,9 miljardus dolāru un federālajai valdībai nodokļos samaksāja 29,3 procentus no šīs naudas. Savukārt 2008. gadā 400 bagātāko nopelnīja 90,9 miljardus, tomēr summa, kas no tās samaksāta nodokļos, ir nokritusies līdz 21,5 procentiem.
V. Bafeta atbalsts lielāku nodokļu piemērošanai miljardieriem nozīmē atbalstu prezidenta Baraka Obamas piedāvātajai idejai, ka bagātniekiem nevajadzētu piemērot nodokļu atlaides. ASV politiķi nesen tikai pēdējā brīdī panāca vienošanos par likumprojektu, kas ļauj kārtējo reizi paaugstināt valsts parāda griestus, taču pirms tam Republikāņu un Demokrātu partiju pārstāvji ilgstoši nespēja vienoties, uz kā rēķina būtu samazināmi budžeta tēriņi un kāpināmi ienākumi. Republikāņi iebilst pret nodokļu celšanu un uzstāj, lai tiktu saglabātas iepriekšējā prezidenta Džordža Buša laikā ieviestās nodokļu atlaides. Tā vietā viņi iesaka vairāk ierobežot valdības tēriņus, savukārt dārgās sociālā atbalsta programmas ir Demokrātu partijas prioritāte, un no tām viņi atkāpties nevēlas.