Zviedrijai ir "goda parāds" Baltijas valstīm saistībā ar Stokholmas attieksmi pret Latviju, Igauniju un Lietuvu laikā, kad tās bija okupējusi Padomju Savienība, pirmdien paziņoja Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelts.
"Zviedrija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina padomju okupāciju Baltijas valstīs" 1944.gadā, sacīja Reinfelts mītiņā Stokholmas Normalmes laukumā par godu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības atjaunošanai, kurā piedalījās arī trīs Baltijas valstu premjerministri.
Reinfelts atzina, ka pēc Otrā pasaules kara notikusī nacistiskās Vācijas pusē karojušo aptuveni 170 latviešu, igauņu un lietuviešu izdošana Padomju Savienībai bija "tumša lappuse Zviedrijas ārpolitikas vēsturē". Lielākā daļa izdoto bija latviešu leģionāri.
"Desmitgadēm ilgi Zviedrija neatzina baltiešu ciešanas," uzsvēra Zviedrijas premjers.
"Es turu savā rokā Zviedrijas skolu mācību grāmatu, kas tika izmantota 80.gados. Tajā vispār nav pieminēts Igaunijas, Latvijas un Lietuvas liktenis pēc Otrā pasaules kara. Ne ar vienu vārdu," teica Reinfelts.
"Īstenībā ir grūti atrast jebkādu atsauci uz faktu, ka jebkad būtu bijušas Baltijas valstis. Tāda bija realitāte, kad es gāju skolā," pavēstīja 46 gadus vecais Zviedrijas valdības vadītājs.
"Zviedrijai ir goda parāds Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām. Mēs to esam parādā sev un mēs to esam parādā Baltijas valstu tautām – atcerēties pagātni, bet arī būvēt kopīgu nākotni," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzrunājot klātesošos vairākus simtus cilvēku Normalmes laukumā Stokholmā, pateicās šīs valsts iedzīvotājiem, kuri pirms divdesmit gadiem Zviedrijā 79 mītiņos jeb "Pirmdienas kustībā" atbalstīja Baltijas valstu centienus atjaunot savu valstu neatkarību. Pirmdien Stokholmā notika simbolisks 80.mītiņš par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai.
Runā premjers uzsvēra, ka, pateicoties Zviedrijas cilvēku un diplomātu atbalstam, Latvija spēja atjaunot savu neatkarību un atgriezties Eiropas valstu saimē, aģentūru BNS informēja Valsts kancelejas komunikāciju departaments.
Dombrovskis arī norādīja, ka Zviedrija ir bijusi Latvijas tuvs partneris pēdējo 20 gadu laikā ne tikai kā lielākais ārvalstu tiešo investīciju ieguldītājs, bet arī citās nozīmīgās jomās, tostarp uzņēmējdarbībā un tūrismā, pašvaldību lietās, pētniecībā, izglītībā un kultūrā.
"Kultūras saites ir vienmēr bijušas stipras un tiks vēl vairāk stiprinātas 2014.gadā, kad Rīga un Ūmeo kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētām," teica premjers.
Ministru prezidents arī pauda gandarījumu par Zviedrijas premjera Fredrika Reinfelta Latvijas vizītes laikā diskusijās pausto gatavību turpināt stiprināt abu valstu attiecības uzņēmējdarbības jomā, kas dotu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas stabilizācijā.
"Mēs sēžam pie viena galda Eiropas Savienībā, kur mums ir daudz kopīgu interešu. 2015.gada pirmajā pusē Latvija pārņems rotējošo Eiropas Savienības prezidentūru, ko mēs pat nevarējām iedomāties "Pirmdienas kustības" laikā," noslēgumā sacīja premjers.
Pēc svinīgā pasākuma Latvijas premjers kopā ar citiem viesiem devās uz Zviedrijas Parlamentu – Rīksdāgu –, kur tika svinīgi pacelti Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas karogi.
Laikā no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim Normalmes laukumā 79 mītiņos jeb "Pirmdienas kustībā" pulcējās Zviedrijas un Baltijas valstu cilvēki, tādējādi atbalstot Baltijas valstis ceļā uz neatkarības atjaunošanu. Pirmdien atceres pasākumā piedalījās Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas premjerministri un citas amatpersonas. Latvijas Saeimu pārstāvēja Ārlietu komisijas vadītājs un Latvijas–Zviedrijas parlamentārās sadraudzības grupas vadītājs Ojārs Kalniņš. Kā īpaši lūgtais goda viesis piedalījās arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.
Tāpat sarīkojumā piedalījās Baltijas valstu vēstnieki Stokholmā, Zviedrijas vēstnieki Baltijas valstīs, kā arī personas, kas sniegušas savu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā. Pasākumā ar priekšnesumiem piedalījās Baltijas valstu mākslinieki. Latviju pārstāvēja Stokholmas latviešu koris.