Naftas gigantam Shell nedēļas nogalē nebija pilnībā izdevies novērst naftas noplūdi, kas cauruļvada plīsuma dēļ radusies Ziemeļjūrā.
Naftas noplūde jūrā 180 kilometru no Skotijas pilsētas Aberdīnas tika konstatēta pagājušajā trešdienā, bet Shell par notikušo paziņoja piektdien. Pēc izplatītās informācijas, plīsusi naftas platformas caurule. Nedēļas nogalē noplūde samazināta, tomēr pilnībā to apturēt vēl nebija izdevies, vēsta Reuters.
Naftas plankums ir 31 reiz 4,3 kilometrus liels, bet nav ziņu par to, kā nafta ir ietekmējusi jūras dzelmi. Pašlaik arī ir grūti lēst, cik naftas vairāku dienu laikā ir noplūdis – arī Shell šādu informāciju nesniedz. Skotijas valdības vadītājs Alekss Salmonds nedēļas nogalē izteicās, ka runa varētu būt par 110 tonnām (aptuveni 750 bareliem) naftas, kas, salīdzinot ar lielajām katastrofām, piemēram, pērno naftas noplūdi Meksikas līcī, ir nieks – toreiz izplūda pieci miljoni barelu naftas. A. Salmonds tomēr uzsver, ka valdība pret jebkuru incidentu Ziemeļjūrā attiecas nopietni.
Shell prognozē, ka izplūdušais piesārņojums noārdīsies dabiskā ceļā un krastā izskalots netiks. Dabas draugi, tai skaitā organizācija Greenpeace, kritizē Shell, ka uzņēmums neizplata pietiekami detalizētu informāciju par notiekošo, lai būtu iespējams izvērtēt situāciju un plānot nepieciešamos glābšanas darbus. «Mums tiek stāstīts, ka Ziemeļjūra ir īpaši droša un ka noplūdes šeit nav iespējamas, tomēr pašlaik mums nav ziņu par to, cik notikušais ir nopietns,» teikts Greenpeace aktīvista Bena Eilifa izplatītajā paziņojumā.
Naftas ieguves rajonā Gannet, kur noplūde notikusi, ik dienas tiek iegūts aptuveni 13 500 barelu jēlnaftas. Savukārt maksimālais iespējamais dienā iegūstamās naftas daudzums ir 88 tūkstoši barelu.
Viens no postošākajiem ar naftas ieguvi saistītajiem negadījumiem Ziemeļjūrā notika 1988. gadā, kad uzsprāga naftas un dabasgāzes ieguves platforma Piper Alpha. Negadījuma laikā dzīvību zaudēja 167 cilvēki.