Itālijas jauno taupības budžetu, kas ir otrais tēriņu samazināšanas un ieņēmumu kāpināšanas pasākumu projekts mēneša laikā, kritizē gan ekonomisti, gan arodbiedrības. Savukārt Eiropas Savienības prezidents ir uzsvēris, ka Itālijas taupības pasākumi ir būtiski eirozonas pastāvēšanai.
Jaunais Itālijas taupības budžets pieņemts tika sestdien, kad to ar ārkārtas dekrētu izsludināja prezidents Džordžo Napolitāno. Dokumenta projekts paredz samazināt Itālijas budžeta deficītu par 45,5 miljardiem eiro un līdz 2013. gadam panākt valstī bezdeficīta budžetu. Iepriekšējā projektā bezdeficīta budžetu bija iecerēts panākt gadu vēlāk. Projekts paredz nodokļu paaugstināšanu un valsts tēriņu samazināšanu. 60 dienu laikā pēc dekrēta parakstīšanas budžeta projekts ir jāapstiprina parlamentam.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas galvenais ekonomists Pjērs Karlo Padoans intervijā laikrakstam La Stampa jauno Itālijas budžeta projektu raksturojis kā «zaudētu iespēju». P. Padoans pozitīvi vērtē mērķi drīzāk panākt sabalansētu budžetu, tomēr viņš ir norādījis, ka pašlaik Itālijai nav plāna, kā stiprināt ekonomikas izaugsmi un vērsties pret nodokļu nemaksātājiem.
Itālijas arodbiedrību konfederācijas CGIL līdere Susanna Kampuso uzskata, ka jaunie budžeta konsolidācijas pasākumi ietekmē tikai tos, kas jau pašlaik maksā nodokļus. Arodbiedrību sanāksmē 23. augustā tiks lemts par ģenerālstreika izsludināšanu.
Taupības budžets paredz jauna solidaritātes pagaidu nodokļa ieviešanu tiem itāliešiem, kuru ienākumi pārsniedz 90 tūkstošus eiro gadā. Ekonomisti, arodbiedrību un uzņēmējdarbības vides pārstāvji savukārt domā, ka efektīvāk būtu papildu nodokļus piemērot nevis pēc darba ienākumiem, bet gan pēc īpašumiem. Šādā veidā būtu vieglāk vērsties pret tiem turīgajiem cilvēkiem, kas nedeklarē savus patiesos ienākumus, taču kuriem pieder liels kapitāls. Mašīnrūpniecības uzņēmuma Ferrari priekšsēdētājs Luka Kordero di Montezemolo, piemēram, paziņojis, ka jaunais solidaritātes nodoklis ir skandāls: «Viena lieta ir prasīt solidāru nodevu no manis vai no Berluskoni, pavisam cita – ķerties pie firmas vadītāja, kas pelna, lai varētu uzturēt savu ģimeni.» Arī bijušais Eiropas komisārs Mario Monti laikrakstam Corriere della Sera sacīja, ka taupības pasākumu projekts ir negodīgs, pārlieku lielu svaru uzkrauj vidusšķirai.
Franču ekonomists Žans Pols Fitusi laikrakstam Il Messaggero savukārt sacīja, ka akciju tirgu spiediens Itāliju ir piespiedis spert soļus, kas nepalīdzēs problēmas risināt. «Itālija ir kā galvenais varonis grieķu traģēdijā: tā ir piespiesta darīt to, kas ilgtermiņā ir bezjēdzīgi un kaitējoši, taču ir nepieciešams, lai izdzīvotu īstermiņā.»
Savukārt Eiropas Savienības padomes prezidents Hermanis van Rompejs pēc sarunas ar Itālijas premjerministru Silvio Berluskoni apsveicis Itāliju ar taupības budžeta pieņemšanu. «Es pilnībā atbalstu Itālijas laicīgos un precīzos finanšu pasākumus,» teikts H. van Rompeja paziņojumā. «Pieņemtais projekts ir izšķiroši svarīgs ne tikai Itālijai, bet arī eirozonai kopumā.»
Itālija taupības pasākumus ieviesusi pēc tam, kad akciju tirgos parādījās bažas par šīs valsts spēju tikt galā ar savu parādu, kas ir sasniedz 119 procentus no iekšzemes kopprodukta. Gadījumā, ja Itālijai būtu nepieciešama ārvalstu finanšu palīdzība, milzīgā parāda apjoma dēļ to sniegt būtu ievērojami grūtāk nekā, piemēram, Grieķijai.