Pēdējo gadu laikā karadarbības zonās reģistrēts daudz uzbrukumu Sarkanā Krusta darbiniekiem, kas nodrošina medicīniskās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumus. Laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam 16 valstīs reģistrēti 665 šāda veida incidenti, un, kā uzsver Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, daudzi no tiem ir uzskatāmi par apzinātiem starptautiskās humānās palīdzības likumdošanas pārkāpumiem.
Šonedēļ publiskotā ziņojumā pamata secinājums ir tāds, ka daudzi cilvēki mirst nevis tāpēc, ka būtu guvuši ievainojumus, bet gan tāpēc, ka viņiem nav bijis iespējams laikā saņemt palīdzību, jo slimnīcas ir nopostītas, ātrās palīdzības brigādes nav spējušas laikā nonākt notikuma vietā vai arī cilvēki ir bijuši pārāk iebaidīti, lai dotos pēc palīdzības. «Cilvēki pie šādas situācijas sāk pierast. Uzbrukumi slimnīcām un ārstu aresti sāk tikt uzskatīti par normālu situāciju konfliktu laikā,» stāsta Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas ģenerāldirektors Īvs Dakors.
Ziņojumā apkopoti pēdējos trīs gados notikušie incidenti, kas traucējuši mediķiem sniegt palīdzību. Dokumentā stāstīts par slimnīcu apšaudēm Šrilankā, Somālijā un Lībijā, feldšeru slepkavībām Kolumbijā un to, kā ievainotajiem cilvēkiem Afganistānā ir stundām jāgaida kontrolpunktos, pirms viņi var doties tālāk uz medicīniskās palīdzības sniegšanas vietām. Ziņojumā ir dokumentēti arī gadījumi, kad slimnīcas ir izmantotas kā ieroču glabātavas vai arī vieta, no kurienes uzbrukt pretiniekiem – šādi gadījumi bijuši, piemēram, palestīniešu kontrolētajās teritorijās.
Ženēvas konvencija noteic, ka saslimušajiem vai ievainotajiem, vienalga, vai tie ir civiliedzīvotāji vai kaujinieki, ir nekavējoties jāsaņem medicīniskā palīdzība.