Cilvēkam ir apskaužami nepārvarama tieksme jaukties dabas procesos, kurajos pats neko nejēdz. Dienvideiropas ļaužus vēl varētu saprast, tur tumsa iestājas pēkšņi un negaidot, bet kāpēc Ziemeļaustrumeiropā tā viena stunda vakarā ir tik būtiska gan nespēju saprast. Saradušies visādi dārziņravētāji un vēlīnu vakara atpūtu cienītāji veseliem štāfeļiem. Dārziņus obligāti nav jāravē vienpadsmitos vakarā, tos var ravēt arī piecos no rīta. Savukārt vakara atpūtai un kokteiļu baudīšanai gaisma nav nepieciešama. Eiropas fukcionāriem nav ko domāt, ir jāatjauno astronomiskais laiks un punkts.
Ja pēc astronomiskā laika, tad Valkā, Rīgā un Liepājā tas ir atšķirīgs, jūtami atšķirīgs. Atgādināšu, ka daudzi ražotāji, ja darbs nav apvienojams ar kondicionieri, vasarā sak darba dienu jau rītausmā, lai nav sutoņā jācepas(ceļinieki celtnieki mežstrādnieki un vēl daudzi citi), bet pilsētas asfalta slīpētājam gan labāk pagulēt, tad karstumā uz darbu čāpot. Ziemā gan vienalga, tumšs no rīta, tumšs no darba atgriežoties.Smaasis roku darbs vēl tik drīz pilnībā nepazudīs, pamēģini, tad domas pretējā virzienā pavirzīsies1
Roland, varbūt matus ar cirvi skaldīt nevajag. Atšķirīgs ir nudien, bet ne tik ļoti, lai ieviestu kādu jaunu laika joslu. Ko tie daudzajie ražotāji darīja, kad nekādu kondicionieru nebija vispār? Ja es pareizi saprotu, tad visi celtnieki, ceļinieki un mežstradnieki gaišajā dienas laikās vairs nestrāda vispār, jo esot karsts? Vienīgais piemērotais darba laiks ir 1-2 stundas vakarā? Latvijā pedējos desmit gados vasarā ir regulāras tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nav zemāka par +20( dienā 25-28). Tā ir tik būtiska starpība, lai tamdēļ pulsteni iegriezstu citā laika joslā, Nopietni?
Roland, kā visi šijajie celtnieki, ceļinieki, mežstrādnieki veica savus darbus laikos, kad pat pulksteņu nebija un neviens viņējiem nebija iestāstījis, ka var būt tāds "vasaras laiks". Cilvēki no rītiem cēlās, darīja savus darbus un kad kļuva tumš dzināja skalus un darīja savus iekšdarbus bez jebkādiem "vasaras laikiem". Vai tik nav tā, ka cilvēce ir sagājusi sviestā ar savu vēlmi ietekmēt dabu?
Bērniņ, tieši par to jau arī runāju, ka mēs nevaram sev ieviest papildus laika joslas um tas arī nav vajadzīgs, bet ja tuvākās kaimiņvalstis ieviesīs atšķirīgu laiku, un ir liela varbūtība, ka igauņi piemērosies somiem,tad gan būs jautri. Mums taču pat lopkopji mēģina govju slaukšanu piemērot ziemas /vasaras laikam. bet tā kā neesi smagu darbu strādājis vasara svelmē dienas vidū, tad neiesaku par to strīdēties, podziņu spaidītājiem to nesaprast. Man gan šķiet, ka papildus gaišā stunda pavasarī/vasarā/ rudenī cilvēkus vairāk priecēs, kā iespējas ziemā ilgāk pasust gultā, Kāda starpība, uz darbu tumsā, no darba tumsā, pierādi pretējo!
Komentāri: Zināms, kad Eiropā beidzot notiks balsojums par pulksteņa grozīšanas atcelšanu
Vai tiešām Eiropas priekšniecība nespēj orientēties pēc astronomiskā laika? Darba laika sākumu taču var noteikt pēc vajadzības!
Cilvēkam ir apskaužami nepārvarama tieksme jaukties dabas procesos, kurajos pats neko nejēdz. Dienvideiropas ļaužus vēl varētu saprast, tur tumsa iestājas pēkšņi un negaidot, bet kāpēc Ziemeļaustrumeiropā tā viena stunda vakarā ir tik būtiska gan nespēju saprast. Saradušies visādi dārziņravētāji un vēlīnu vakara atpūtu cienītāji veseliem štāfeļiem. Dārziņus obligāti nav jāravē vienpadsmitos vakarā, tos var ravēt arī piecos no rīta. Savukārt vakara atpūtai un kokteiļu baudīšanai gaisma nav nepieciešama. Eiropas fukcionāriem nav ko domāt, ir jāatjauno astronomiskais laiks un punkts.
Ja pēc astronomiskā laika, tad Valkā, Rīgā un Liepājā tas ir atšķirīgs, jūtami atšķirīgs. Atgādināšu, ka daudzi ražotāji, ja darbs nav apvienojams ar kondicionieri, vasarā sak darba dienu jau rītausmā, lai nav sutoņā jācepas(ceļinieki celtnieki mežstrādnieki un vēl daudzi citi), bet pilsētas asfalta slīpētājam gan labāk pagulēt, tad karstumā uz darbu čāpot. Ziemā gan vienalga, tumšs no rīta, tumšs no darba atgriežoties.Smaasis roku darbs vēl tik drīz pilnībā nepazudīs, pamēģini, tad domas pretējā virzienā pavirzīsies1
Roland, varbūt matus ar cirvi skaldīt nevajag. Atšķirīgs ir nudien, bet ne tik ļoti, lai ieviestu kādu jaunu laika joslu. Ko tie daudzajie ražotāji darīja, kad nekādu kondicionieru nebija vispār? Ja es pareizi saprotu, tad visi celtnieki, ceļinieki un mežstradnieki gaišajā dienas laikās vairs nestrāda vispār, jo esot karsts? Vienīgais piemērotais darba laiks ir 1-2 stundas vakarā? Latvijā pedējos desmit gados vasarā ir regulāras tropiskās naktis, kad gaisa temperatūra nav zemāka par +20( dienā 25-28). Tā ir tik būtiska starpība, lai tamdēļ pulsteni iegriezstu citā laika joslā, Nopietni?
Roland, kā visi šijajie celtnieki, ceļinieki, mežstrādnieki veica savus darbus laikos, kad pat pulksteņu nebija un neviens viņējiem nebija iestāstījis, ka var būt tāds "vasaras laiks". Cilvēki no rītiem cēlās, darīja savus darbus un kad kļuva tumš dzināja skalus un darīja savus iekšdarbus bez jebkādiem "vasaras laikiem". Vai tik nav tā, ka cilvēce ir sagājusi sviestā ar savu vēlmi ietekmēt dabu?
Bērniņ, tieši par to jau arī runāju, ka mēs nevaram sev ieviest papildus laika joslas um tas arī nav vajadzīgs, bet ja tuvākās kaimiņvalstis ieviesīs atšķirīgu laiku, un ir liela varbūtība, ka igauņi piemērosies somiem,tad gan būs jautri. Mums taču pat lopkopji mēģina govju slaukšanu piemērot ziemas /vasaras laikam. bet tā kā neesi smagu darbu strādājis vasara svelmē dienas vidū, tad neiesaku par to strīdēties, podziņu spaidītājiem to nesaprast. Man gan šķiet, ka papildus gaišā stunda pavasarī/vasarā/ rudenī cilvēkus vairāk priecēs, kā iespējas ziemā ilgāk pasust gultā, Kāda starpība, uz darbu tumsā, no darba tumsā, pierādi pretējo!
Komentēt