Pirms 12 gadiem, 1997. gada 17. oktobrī viņa mītnes zemē Kubā zemes klēpī tika guldītas revolucionāra Ernesto Če Gevaras mirstīgās atliekas. Tas notika 30 gadus pēc viņa nogalināšanas Bolīvijā.
Ernesto Gevara de la Serna, labāk zināms kā Če Gevara, ir dzimis 1928. gada 14. jūnijā Argentīnā. Buenosairesas universitātē viņš studēja medicīnu un šajā laikā daudz ceļoja pa Dienvidameriku un Centrālameriku. Ceļojumos Ernesto nereti redzēja nabadzību un apspiešanu, un tas apvienojumā ar interesi par marksismu noveda pie secinājumiem, ka šī reģiona problēmu risinājums ir bruņota revolūcija.
1954. gadā Če Gevara devās uz Meksiku, bet nākamajā gadā sastapa Kubas revolūcijas līderi Fidelu Kastro. Če pievienojās F. kastro 26. jūlija kustībai un viņam bija būtiska loma partizānu karā pret Kubas diktatoru Fulgensio Batistu, kura režīms tika gāzts 1959. gadā.
Sākotnēji Če Gevara bija Kubas Nacionālās bankas prezidents, tad kļuva par rūpniecības ministru. Ieņemot šo amatu, viņš vienlaikus bija arī Kubas vēstnieks un ceļoja pa pasauli. Savukārt Kubā viņš kaldināja plānus par zemes pārdali un rūpniecības nacionalizāciju.
Tā kā Če Gevara bija ASV oponents, viņa vadībā Kuba veidoja ciešākas saites ar Padomju Savienību. ASV noteikto sankciju un neveiksmīgu reformu dēļ Kubas ekonomiku piemeklēja ekonomiska krīze. Grūtajos laikos Če Gevaram sāka rasties nesaskaņas ar pārējiem Kubas līderiem un sagruva ilūzijas arī par Padomju Savienību. Vēlāk viņš izteicās, ka revolūcija ir jāizplata arī citās jaunattīstības zemēs, un 1965. gadā F. Kastro paziņoja, ka Če Gevara ir atstājis Kubu.
Ernesto Če Gevara turpmākos gadus pavadīja Āfrikā, lielākoties Kongo, kur apmācīja nemierniekus partizānu karam pret varu sagrābušo diktatoru Mobutu. Mēģinājumi tur sarīkot asinsizliešanu neizdevās, un 1966. gadā Če slepus atgriezās Kubā. No turienes viņš devās uz Bolīviju, kur vadīja nemiernieku spēkus, kuri cīnījās pret Renē Barjentosa Ostonju valdību. 1967. gada 9. oktobrī neveiksmīgajam revolucionāram tika izpildīts nāvessods, un viņa ķermenis tika apglabāts slepenā vietā. Bolīvijas valdība cerēja, ka šādi izdosies izdzēst atmiņas par karotāju un viņš netaps padarīts par mocekli. Bet to novērst neizdevās, jo Če ķermeņa vietā dzīvoja viņa attēls.
1997. gadā Če Gevaras mirstīgās atliekas tika atrastas, ekshumētas un pārvestas uz Kubu, kur viņš tika pārapbedīts. Šogad revolucionāra piemiņas pasākumā piedalījās arī Bolīvijas prezidents, tomēr šādu pašreizējās valdības attieksmi var saprast, ko Bolīcijas prezidents Evo Moraless ir ciešs kreisi noskaņoto valstu Venecuēlas un Kubas sabiedrotais. E. Moraless pasākuma laikā pauda apbrīnu argentīnietim, kurš ar savu darbu ir kļuvis par ikonu daudziem kreiso ideju atbalstītājiem.
Tomēr nevar arī ignorēt, ka daudziem Če Gevaras slavenais attēls, kas tiek drukāts uz T-krekliem, plakātiem un daudz kur citur, un padarīts par Rietumu popkultūras izpausmi, patīk vairāk nekā mitoloģizētā Če Gevaras idejas. Če un viņa tēla nesakritības augstākais punkts sasniegts, šķiet, bija tad, kad Alberto Kordas slavenā fotogrāfija, kas ir zināmākā Če zīmējuma pamatā, tika izmantota šņabja „Smirnoff” reklāmā. A. Korda, kurš par sava uzņēmuma izmantošanu nekad nebija prasījis autortiesību atlīdzību, paziņoja, ka vienreiz jau nu gan ir par daudz: Če Gevara esot bijis nedzērājs, tamdēļ viņa saistīšana ar alkoholu nav pieļaujama.