Specvienības "Alfa" veterāni, kas darbojušies Viļņā 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu laikā, vēstulē Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam lūdz aizstāvēt viņus.
Specvienības veterāni vēstulē, kuru viņi ievietojuši arī savā interneta vietnē, apgalvo, ka vērsties tieši pie Krievijas prezidenta viņus piespiedis incidents Vīnē, kad tur īslaicīgi tika aizturēts bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu.
Vēstules autori pauž bažas par "notikumiem Vīnē", kur 14.jūlijā pēc Lietuvas varas iestāžu pieprasījuma tika aizturēts bijušais "Alfa" grupas komandieris, atvaļinātais pulkvedis Golovatovs. Viņi raksta, ka Golovatovs "bez pierādījumiem tiek apsūdzēts kara noziegumā, kas izdarīts Viļņā 1991.gada 13.janvārī".
Veterāni vēstulē pauž satraukumu par Lietuvas un citu Baltijas valstu reakciju uz Austrijas lēmumu atbrīvot Golovatovu.
"Ir pamats uzskatīt, ka Lietuvas politiskie spēki, tiecoties risināt savas iekšējās problēmas ar ārēja ienaidnieka meklēšanu Krievijas personā un tiecoties iesist ķīli Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās, neapstāsies pie provokācijas pret Golovatovu un veiks darbības pret citiem "A" grupas veterāniem, kuri 1991.gadā atradās Viļņā dienesta komandējumā," teikts vēstulē.
Veterāni raksta, ka viņi Viļņā pildījuši savu pienākumu un pavēles, kuras devusi likumīga vara. Viņi arī apgalvo, ka neesot lietojuši kaujas patronas. "No mūsu darbinieku rīcības nav cietis neviens Lietuvas PSR pilsonis," apgalvo bijušie specvienības kaujinieki.
"Balstoties uz tiesību pamatprincipu, ka likumam nav atpakaļejoša spēka, mēs lūdzam Jūs kā konstitūcijas garantu dot vērtējumu šādu izlēcienu mēģinājumiem pret Krievijas pilsoņiem, kas skar Krievijas intereses, kā arī "Alfa" veterānu godu un cieņu," teikts vēstulē.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Tas saniknoja Lietuvu, kura apgalvo, ka, pat ņemot vērā to, ka Austrija neattiecina Eiropas aizturēšanas orderi uz noziegumiem, kas pastrādāti pirms 2002.gada, tai vajadzēja noziegumos pret cilvēci apsūdzēto izdot Lietuvai, pamatojoties uz citām Eiropas valstu konvencijām un līgumiem.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.