Lietuva no Austrijas ir pieprasījusi paskaidrojumus, kāpēc tās varas iestādes ir atbrīvojušas bijušo specvienības Alfa komandieri Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par noziegumiem, kas pret Lietuvas civiliedzīvotājiem pastrādāti 1991. gada janvārī.
Austrijas varas iestādes M. Golovatovu pagājušajā nedēļā atbrīvoja mazāk nekā divas dienas pēc tam, kad viņš Vīnē tika aizturēts – Austrijas tiesa bija noraidījusi Lietuvas prasību Krievijas pilsoņa M. Golovatova izdošanai. Lietuvas premjerministrs Antrus Kubiļus izteicies, ka Austrija, atbrīvojot aizturēto, nav ievērojusi Eiropas solidaritāti, bet ģenerālprokuratūra uzskata, ka Austrija šādi ir rupji pārkāpusi Eiropas Savienības juridiskās normas, un sola meklēt taisnību savienības institūcijās.
«Mēs no Austrijas gaidām pārliecinošus skaidrojumus par iemesliem, kāpēc tika nolemts viņu atbrīvot un kāpēc tas notika tiks strauji,» teikts Lietuvas ārlietu ministra Audroņus Ažubaļa izplatītajā paziņojumā. M. Golovatovs tiek turēts aizdomās par līdzdalību cilvēku nogalināšanā 1991. gada 13. janvārī, kad specvienība izrēķinājās ar cilvēkiem, kas bija ieradušies aizsargāt Televīzijas un radio komiteju. Toreiz dzīvību zaudēja 14 cilvēku, bet ievainojumus guva vairāk nekā 600. 1999. gadā Viļņas apgabala tiesa par saistību ar šiem notikumiem notiesāja sešas padomju amatpersonas, bet vēl 23 ir atzīti par aizdomās turamajiem par šo slaktiņu. Starp tiem ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, tai skaitā M. Golovatovs.
Starptautiskā sadarbība lietas izmeklēšanā ir sarežģīta. Lietuva izmeklēšanas gaitā Baltkrievijai, Krievijai un Vācijai ir nosūtījusi 94 tiesiskās palīdzības lūgumus, tomēr līdz šim ir saņēmusi tikai negatīvas atbildes. Aizdomās turamo arestam ir izdoti Eiropas līmeņa orderi.
Kāds lietuviešu diplomāts aģentūrai AFP bija izteicis aizdomas, ka M. Golovatova atbrīvošanu varētu būt panākusi Krievija. Arī Gazeta.ru vēsta, ka viņu atbrīvot palīdzējusi Krievijas Iekšlietu ministrija un ģenerālprokuratūra. Pēc atbrīvošanas M. Golovatovs nekavējoties izlidojis uz Maskavu. Austrijas tieslietu ministrija gan skaidro, ka M. Golovatovs atbrīvots, jo viņa arestam izdotais orderis ir bijis pārlieku nekonkrēts. «Apsūdzības, kas orderī norādītas, nebija pietiekamas, lai viņu turētu apcietinājumā,» skaidro ministrijas preses pārstāvis Pēteris Pullers. Tiesa lēmumu par M. Golovatova izdošanu pieņēma ātri – naktī no piektdienas uz sestdienu. Uz Lietuvas Iekšlietu ministriju nākamajā dienā tika izsaukts Austrijas vēstnieks Lietuvā, lai izteiktu neapmierinātību ar šādu lēmumu un pieprasītu paskaidrojumus.
Maskavas advokātu kolēģijas advokāts Vladimirs Ņikitins izdevumam Gazeta.ru sacījis, ka nebija pamata cerēt, ka Austrija M. Golovatovu izdos, jo Vīne arī iepriekš ir vairījusies izdot ārvalstu pilsoņus tiesāšanai citās valstīs – piemēram, 2007. gadā Kazahstānas varas iestādes pieprasīja izdot prezidenta Nursultana Nazarbajeva bijušo znotu Rahatu Alijevu, kas tika apsūdzēts cilvēku nolaupīšanā un izspiešanā, taču neveiksmīgi. Šā gada jūnijā otro reizi noraidot izdošanas pieprasījumu, Austrijas varas iestādes šo lēmumu gan skaidroja ar bažām, ka R. Alijevam Kazahstānā draud politiska vajāšana.