Nemiernieki turpina uzbrukumus Pakistānai

Vairākas kaujinieku komandas veikušas koordinētus uzbrukumus Pakistānas varasiestādēm valsts otrā lielākajā pilsētā Lahorā, savukārt pie robežas ar Afganistānu divās pilsētās eksplodējušas divas ar sprāgstvielām piekrautas automašīnas. Dzīvību zaudējuši 39 cilvēki.

Uzbrukumi notiek laikā, kad Pakistānas valdība plāno uzbrukumus tālibu pozīcijām pie valsts robežas ar Afganisānu, un ir parādījuši islāma kaujinieku spēju rīkot sarežģītus triecienus smagi nocietinātos objektos. Kārtējie uzbrukumi arī ir pierādījums tam, ka izlūkdienestiem nav izdevies iefiltrēties tālibu grupējumos un aptvert viņu darbības mērogu.

Par uzbrukumiem Lahorai atbildību uzņēmies vēl nav neviens, bet domājams, ka pie vainas ir Pakistānas talibi. Pakistānas prezidents Asīfs Alī Zardārī paziņojis, ka asinsizliešana, kas valsti skārusi pēdējo divu nedēļu laikā, neietekmēs valdības centienus sagraut kaujiniekus.

„Ienaidnieks ir sācis partizānu karu,” sacīja iekšlietu ministrs Rehmans Maliks. „Visai nācijai būtu jābūt vienotai pret šo saujiņu teroristu, un ar Dieva palīgu mēs viņus uzveiksim.”

Vardarbības vilnis ir paralizējis Lahoras dzīvi. Tur slēgtas bija visas valdības iestādes, ceļi bija tukši, un ciet bija arī lielākie tirgi, vēsta AP.

Uzbrukumi sākās deviņos no rīta, kad uzbrucējs, tērpies civilās drānās un apvilcis pašnāvnieka vesti, devās iekšā Federālās izmeklēšanas aģentūras birojā un sāka šaut. Pirms viņš paspēja detonēt spridzekli, uzbrucējs paspēja nošaut sešus cilvēkus. Apsardzei viņu nogalinot, izdevās novērst sprādzienu.

Drīz pēc tam četri kaujinieki iebruka policijas skolā Lahoras piepilsētā, nogalinot 11 policistus un rekrūšus.

Trešā uzbrucēju komanda uzbruka policijas speciālo uzdevumu vienības apmācības centram pie Lahoras lidostas. Kaujinieki stāvēja uz nama jumta, šāva uz policistiem un meta tiem ar granātām.

Kopumā valstī šodien uzbrukumi ir bijuši piecās vietās.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais