Itālijas parlamenta senāts ir atbalstījis budžeta deficīta samazināšanas programmu, kas nākamo četru gadu laikā paredz samazināt budžeta deficītu par vairāk nekā 47 miljardiem eiro.
Taupības pasākumu plāna mērķis ir līdz 2014. gadam panākt bezdeficīta budžetu – pašlaik deficīts ir 3,9 procenti no iekšzemes kopprodukta. Piedāvātajos pasākumos ietilpa sabiedriskā sektora algu paaugstināšanas iesaldēšana, reģionu subsīdiju samazināšana, valsts uzņēmumu privatizācijas, pensiju reforma un papildu maksājumi par ārstēšanās pakalpojumiem. Likumprojekts tika pieņemts ar 161 balsi par un 135 pret, vēsta AFP.
Šodien par budžeta projektu vēl jābalso parlamenta apakšpalātai. Sagaidāms, ka tas tiks pieņemts, jo premjerministra Silvio Berluskoni vadītajai koalīcijai vairākums ir abās palātās. «Bēdīgās perspektīvas, ka viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm varētu bankrotēt, ir izraisījušas spēcīgu un mērķtiecīgu parlamenta reakciju,» vēsta Itālijas biznesa laikraksts Il Sole 24 Ore, norādot, ka taupības budžets pieņemts rekordīsā laikā.
Itālijai līdz šim no finanšu krīzes bija izdevies izvairīties, pateicoties stingrajai valsts tēriņu kontrolei, konservatīvajai banku sistēmai un augstajiem privātpersonu ieguldījumu līmeņiem, norāda Reuters. Itālijai pieder eirozonas trešā lielākā ekonomika, bet tās valdības parāds ir otrs lielākais eirozonā, atpaliekot tikai no Grieķijas. Itālijas parādsaistības ir sasniegušas 120 procentu no iekšzemes kopprodukta, un tas ir viens no augstākajiem parāda līmeņiem pasaulē. Ņemot vērā Īrijas un Grieķijas nedienas, ir mazinājusies investoru pārliecība arī par citām valstīm. Lielais parāds kopā ar mazo ekonomikas izaugsmi un politisko nestabilitāti Itāliju ir padarījis par nākamo valsti, par kuras spējām atmaksāt parādus ieguldītājiem sāk zust pārliecība.
Daļu no šīm bažām mazināja valsts parādzīmju veiksmīgā pārdošana vakar, tādējādi Itālija ir ieguvusi jaunus naudas līdzekļus, no kuriem dzēst parādsaistības un pārfinansēt kredītus. Tomēr procentu likmes, kas par šo aizņēmumu Itālijai būs jāmaksā, ir bijušas bīstami augstas un ir norādījušas uz risku, ka Itālija drīz vairs nevarēs savas finanšu saistības patstāvīgi segt.
Opozīcijā esošā Demokrātiskā partija ir pieprasījusi, lai S. Berluskoni valdība atkāptos, jo tā esot pārāk vāja, lai tiktu galā ar finanšu sarežģījumiem. Piemēram, S. Berluskoni par situāciju savu skaidrojumu nebija sniedzis vairākas dienas pēc tam, kad pagājušajā piektdienā finanšu tirgos sāka kristies Itālijas vērtspapīru cenas.