Laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam Irākā vardarbības laikā ir nogalināti vairāk nekā 85 tūkstoši cilvēku, - tādi ir pirmie dati, ko Irākas valdība ir aprēķinājusi saistībā ar kara postījumiem.
Sniegtais skaitlis - 85694 - ir balstīts uz nāves apliecību skaitu, ko izdevusi Irākas Veselības ministrija. 15 tūkstošu cilvēku mirstīgās atliekas nav izdevies identificēt, savukārt desmit tūkstoši ir pazuduši bez vēsts, tomēr pētījumu veikusī Cilvēktiesību ministrija pieļauj, ka daļa neidentificēto var būt bez vēsts pazudušie.
Pētnieki ir uzskaitījuši armijas un policijas pārstāvju, kā arī civiliedzīvotāju nāves gadījumus, bet tai nav datu par mirušajiem ārvalstniekiem un nemierniekiem. Pētītajā laikposmā ievainojumus guvuši 148195 cilvēku. Nogalinātie cilvēki ir 0,3 procenti no Irākas 29 miljoniem iedzīvotāju. Visvardarbīgākais gads ir bijis 2006. un tad bijā gājuši 32622 cilvēki.
Iepriekšējie mēģinājumi saskaitīt kara nogalinātos cilvēkus ir izraisījuši kritiku par izmantotajām metodēm, un dažādos ziņojumos figurēja dažādi, lielāki skaitļi: gan vairāk par 100000, gan pusmiljons, vēsta BBC. Irākas veselības ministrijas ziņojumā nav iekļauti pirmajos kara mēnešos 2003. gadā kritušie cilvēki, jo tanī laikā valdība Irākā nedarbojās un netika izdoti dokumenti, kas ļautu izdarīt secinājumus par upuru skaitu.
„Ar teroristiskiem uzbrukumiem, piemēram, sprādzieniem, slepkavībām, nolaupīšanām un padzīšanām, nelikumīgie grupējumi ir veidojuši šos briesmīgos skaitļus, kas rada lielu izaicinājumu likuma varai un Irākas tautai,” teikts ziņojumā. Minētos 85 tūkstošus cilvēku veido 1279 bērni, 2334 sievietes, 263 universitāšu profesori; 21 tiesnesis, 95 advokāti un 269 žurnālisti. Dati ir tikai par vardarbīgā nāvē mirušiem cilvēkiem - tiem, kas nogalināti slepkavībās, spridzināšanās, mīnu eksplozijās un nocērtot galvu. Skaitīšanā nav ņemts vērā netieši faktori, kas var būt izraisījuši nāvi - sabojāta infrastruktūra, veselības aprūpes problēmas un stress, kas, domājams, ir izraisījis vēl daudzus citus nāves gadījumus.
Šie skaitļi var izklausīties lieli, bet tomēr tie uzskatāmi par relatīvi piesardzīgu mērījumu un līdzinās datiem, par ko šā gada aprīlī, atsaucoties uz Irākas valdības datiem, vēstīja ziņu aģentūra AP, un arī Londonā bāzētā privātā organizācija Iraq Body Count, kas skaitījusi upurus kopš kara sākuma, paziņojusi, ka līdz 14. oktobrim bojā gājuši ir 93540 cilvēki.
Jāpiebilst, ka gan ASV Irākas iebrukuma aizstāvji, gan kritiķi kara gadus ir viens otru apsūdzējuši par manipulēšanu ar upuru skaitu, lai pamatotu savas pozīcijas. Tomēr, ņemot vērā haosu un vardarbību, kas Irākā sākās pēc Sadāma Huseina režīma krišanas, droši vien patiesais upuru skaits tā arī paliks nezināms.
„Domāju, ka Irāka ir viena no sarežģītākajām vietām pasaulē, kur skaitīt mirušos,” saka Emanuēls d’Harkorts, kurš pārstāv organizāciju International Rescue Committee un ir piedalījies upuru skaitīšanā tādās valstīs kā Sudāna un Sjerra Leone. Viņš uzskata, ka Irākas valdības sniegtie skaitļi uzskatāmi par salīdzinoši maziem. Arī Cilvēktiesību ministrija pieļauj, ka mirušo ir desmit līdz 20 procentu vairāk, bet ierēdņiem nav datu, kas to nepārprotami apstiprinātu.