Ķīna ir noliegusi ziņas, ka aizsaulē aizgājis bijušais Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs un prezidents Dzjans Dzemiņs, kurš Ķīnas vadību pārņēma pēc Tjaņaņmiņa laukuma protestu sagrāves un kura laikā valstī notika plašas reformas.
Vakar Ķīnas oficiālā aģentūra Siņhua, atsaucoties uz «autoritatīviem avotiem», lakoniskā publikācijā vēstīja, ka ziņas par bijušā līdera nāvi esot «tikai baumas». Šī ziņa ķīniešu valodas versijā publicēta nebija, kas liecina, ka tā paredzēta tikai ārvalstīm, norāda AP. Atbildot uz ārvalstu mediju jautājumiem, Ķīnas ministru kabineta preses birojs paziņojis vien to, ka informācija par Dzjana nāvi ir tikai baumas, bet Ārlietu ministrija no komentāriem ir atturējusies.
84 gadus vecais Dzjans Dzemiņs nepiedalījās pagājušajā piektdienā notikušajos pasākumos, kas tika rīkoti par godu Ķīnas Komunistiskās partijas dibināšanas 90. gadadienai. Tas ir radījis aizdomas, ka bijušais līderis varētu vai nu būt smagi slims, vai arī miris.
Ziņas par Dzjana nāvi izplatīja Honkongas telekanāls ATV, kā arī Japānas un Dienvidkorejas masu saziņas līdzekļi. Neviens no šiem medijiem nav atsaucies uz kādiem avotiem, turklāt ATV vēlāk savu sižetu atsauca un atvainojās skatītājiem, politiķim un viņa ģimenei. Tomēr ar to nav pieticis, lai baumas apklusinātu.
Ķīna, kur mediju kontrole ir ļoti attīstīta, mēģina ierobežot šādas informācijas izplatīšanos. Vietējie masu saziņas līdzekļi par to neraksta, tomēr daudzi cilvēki interesi par šo jautājumu mēģina apmierināt tiešsaistē. Daudzi Ķīnas Twitter analoga Weibo lietotāji informāciju mēģināja smelties tur, tomēr, ierakstot bijušā prezidenta vārdu, lietotājiem tika parādīts paziņojums, ka šāds meklēšanas pieprasījums ir nelikumīgs.
Ķīnas valdība sargā informāciju par augstāko līderu veselības stāvokli. Šis jautājums īpaši bīstams ir pirms nākamgad gaidāmās Komunistiskās partijas vadības maiņas. Dzjans, lai arī pensionējies, joprojām ir ļoti ietekmīgs politiķis, un ziņas par viņa nāvi mazinātu viņa protežē pozīcijas un liktu tiem mainīt lojalitāti pret citiem. Tādējādi tam būtu ietekme arī uz varas sadalījumu Ķīnas politiskajā elitē.
Dzjana Dzemiņa 12 valdīšanas gadu laikā Ķīnā tika veiktas ekonomiskas reformas – notika plaša privatizācija un samazināts to jomu skaits, kurā valstij bija monopols. Tika samazinātas tirdzniecības barjeras un regulācijas, mazināta inflācija, kā arī Ķīna pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Pekinas kontrolē atgriezās Honkonga un Makao, tika uzlabotas Ķīnas attiecības ar ārvalstīm.