Francija ir apstiprinājusi, ka Lībijā ir nometusi opozīcijai paredzētu ieroču kravu, tādējādi kļūstot par pirmo NATO valsti, kas atzinusi, ka tiešā veidā sniedz militāro palīdzību Lībijas nemierniekiem. Āfrikas Savienība šādu rīcību ir kritizējusi un paziņojusi, ka tā tiek palielināts apdraudējums visā reģionā.
Francija kalnos uz dienvidrietumiem no Lībijas galvaspilsētas Tripoles ir nometusi ieroču kravu, kura domāta berberu cilts karotājiem. Āfrikas Savienības komisijas vadītājs Žans Pings intervijā BBC izteicies, ka šādi mēģinājumi atbalstīt nemierniekus, kuri karo pret Muammara Kadāfi spēkiem, var izraisīt līdzīgas problēmas kā Somālijā, kur karš plosās kopš deviņdesmitajiem gadiem. «Ir vairākas problēmas ar šādu rīcību,» sacīja Ž. Pings. «Pastāv pilsoņu kara risks, valsts sadalīšanas risks, somalizācijas risks, risks, ka ieroči kļūs plaši pieejami, un arī terorisma risks.» Āfrikas Savienība jau saņēmusi ziņas, ka šie ieroči ir nonākuši teroristisko grupējumu un kontrabandistu rokās.
Francijas sabiedrotās valstis ieroču piegādes ir komentējušas piesardzīgi. Piemēram, Lielbritānijas starptautiskās drošības jautājumu ministrs Džeralds Hovarts izteicies, ka šādā rīcībā ir saskatāmi vairāki problemātiski aspekti, taču «dažos apstākļos tā būtu attaisnojama». «Bet šis lielā mērā ir Francijas jautājums, un mēs Franciju par to nevēlamies kritizēt. Tomēr mēs ieročus nemierniekiem nesūtīsim,» sacīja Dž. Hovarts. ASV ir uzsvērušas, ka, iesaistoties Lībijas konfliktā, Vašingtona nenostājas nevienā no karotāju pusēm un militārās operācijas mērķis ir tikai pārtraukt asinsizliešanu.
Francijas laikraksts Le Figaro, kas pirmais ziņoja par ieroču sūtīšanu uz Lībiju, vēsta arī, ka Francija par šo lēmumu nav informējusi sabiedrotās valstis, ar kurām kopā Lībijā veic gaisa uzlidojumus M. Kadāfi spēkiem. Vienošanās par ieroču sūtīšanu Lībijas nemierniekiem panākta aprīlī Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī un nemiernieku līdera Abdelfatāha Jūnisa tikšanās laikā, tomēr Francijas Aizsardzības ministrija skaidro, ka lēmums par ieroču nomešanu pieņemts tikai šomēnes, uzzinot par apdraudējumu konkrētā apvidus civiliedzīvotājiem. Lībijas kalnos Francija mēneša sākumā esot nometusi raķešu palaidējus, triecienšautenes, automātiskos ieročus un prettanku raķetes. Viņiem nosūtīta arī humānā palīdzība. Lībijas nemiernieki, kas darbojas teritorijā, kur ieroči tika nomesti, vakar aģentūrai Reuters sacīja, ka par šādām ieroču piegādēm tiem nekas nav zināms.
Francija ir kļuvusi par pirmo NATO valsti, kas atzinusi, ka palīdz bruņoties Lībijas nemierniekiem. Ir izskanējušas arī norādes, ka, sūtot ieročus uz Lībiju, Francija varētu būt pārkāpusi ANO Drošības padomes noteikto ieroču embargo Lībijai. Francija tam nepiekrīt. «Mēs nolēmām nodrošināt civiliedzīvotājus ar pašaizsardzības ieročiem, jo uzskatām, ka viņi ir apdraudēti,» skaidro Francijas vēstnieks ANO Žerārs Aro. Viņš norāda, ka ieroču embargo uz šiem ieroču sūtījumiem neattiecas. Vēstnieks atsaucas uz ANO Drošības padomes rezolūcija Nr. 1973, ar kuru tika atļauti NATO uzlidojumi mērķiem Lībijā, un tā ļauj spert visus nepieciešamos soļus civiliedzīvotāju aizsargāšanai. Rezolūcijas tekstā ir teikts, ka šā mērķa sasniegšanai drīkst neievērot iepriekš pieņemto rezolūciju Nr. 1970., kurā runāts par mieru un drošību Āfrikā un noteikts ieroču piegāžu aizliegums Lībijas teritorijā.
Militārā operācija Lībijā ilgst jau vairāk nekā trīs mēnešus, un rietumvalstu militārajā koalīcijā ir parādījušās nesaskaņas. Piemēram, Itālija ir aicinājusi pārtraukt Lībijas bombardēšanu, turpretī ASV ir kritizējušas Eiropu par pārlieku mazu militāro ieguldījumu operācijās. Nemierniekiem ir bijis grūti stāties pretī M. Kadāfi spēkiem, lai arī pēdējo nedēļu laikā viņi ir ieguvuši kontroli pār jaunām teritorijām un pašlaik frontes līnija ir 80 kilometru no Tripoles.