Eiropas valstis cīnās ar rekordkarstu laiku
Lielā daļā Eiropas otrdien turpinājās svelme un pārspēti vairāki karstuma rekordi.
Francijā karstuma dēļ otrdien tika slēgti tūrisma objekti un vairāk nekā 2000 skolu, un Parīzē ir spēkā augstākais laikapstākļu brīdinājuma līmenis.
Eiropas dienvidos svelme valda jau vairākas dienas, un karstums turpina izplesties uz ziemeļiem, kur šādi karstuma viļņi ir retāka parādība.
Brīdinājumi par lielu karstumu ir spēkā arī Beļģijā, Šveicē un Vācijā, kur gaisa temperatūra šonedēļ varētu sasniegt 40 grādus pēc Celsija, prognozē meteorologi.
Spānijas policija šodien paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos miris divus gadus vecs bērns, kurš vairākas stundas bija atstāts automašīnā saulē.
Eiropas Savienības (ES) Klimata pārmaiņu dienests "Copernicus" (C3S) brīdināja, ka miljoniem eiropiešu ir pakļauti lielam karstuma izraisītam stresam un ka tuvākajās dienās temperatūra lielākajā daļā kontinenta saglabāsies krietni virs vidējās.
C3S direktora vietniece Samanta Bērdžesa norādīja, ka šāds karstums ir neparasts vasaras pirmajai pusei, piebilstot, ka klimata pārmaiņas saasinājušas situāciju vēl vairāk.
Vairākās valstīs pārspēti karstuma rekordi. Nīderlandē šī gada 1.jūlijs kļuvis par karstāko jūlija pirmo dienu novērojumu vēsturē, bet Francijā un Portugālē aizvadītajā dienās tika reģistrēta visu laiku augstākā vienas dienas temperatūra jūnijā, bet Spānijā un Anglijā - vissiltākie jūnija mēneši.
Lielbritānijā šodien gaisa temperatūra pārsniedza 34 grādus pēc Celsija, šai kļūstot par karstāko dienu šogad.
Francijā svelmes dēļ Parīzei un 15 citiem departamentiem brīdinājuma līmenis tika paaugstināts līdz sarkanajai atzīmei, kas pēdējo reizi tika izsludināts 2023.gada augustā.
Parīzē Eifeļa tornis slēgts jau otro dienu pēc kārtas, bet vairāki parki paliks atvērti visu nakti. Arī baseini pagarinājuši darba laiku un baznīcās un muzejos uzstādīti gaisa kondicionieri, lai cilvēki varētu tur atvēsināties.
Nīderlandē vairākos reģionos otrdien bija spēkā otrs augstākais brīdinājums par karstumu. Skolas Roterdamā un Ziemeļbrabantē sāka stundas agrāk, lai bērniem nebūtu jāmācās dienas karstākajā laikā.
Spānijā un Portugālē, kur nedēļas nogalē gaisa temperatūra vietām sasniedza 46 grādus pēc Celsija, meteorologi tuvākajās dienās prognozē nedaudz vēsāku laiku, taču gaisa temperatūra joprojām var pārsniegt 40 grādu atzīmi.
Bērdžesa norādīja, ka Eiropas pilsētas pielāgojas karstuma viļņiem, bet ne pietiekami ātri. "Mēs joprojām redzam ar karstuma viļņiem saistītas infrastruktūras problēmas, spiedienu uz valsts veselības aprūpes sistēmām, un joprojām ir pārmērīgi daudz nāves gadījumu," atzina Bērdžesa.
Karstums nogalina vairāk cilvēku nekā viesuļvētras, plūdi, meža ugunsgrēki vai citi ar klimatu saistīti ekstremāli laikapstākļi. Aprēķināts, ka 2022.gadā karstuma viļņu laikā visā Eiropā gāja bojā 60 000 cilvēku, galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēki.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija otrdien norādīja, ka karstuma viļņu izraisīto nāves gadījumu skaits ir nepietiekami atspoguļots oficiālajā statistikā. Organizācija brīdināja, ka nākotnē gaidāmi vēl intensīvāki karstuma viļņi un sabiedrībai būs tiem jāpielāgojas.
