Tā kā palestīniešu un Izraēlas miera sarunas līdz šim nav devušas būtiskus rezultātus, Palestīniešu pašpārvalde vēlas vienpusēji pasludināt neatkarību un panākt, ka palestīniešu valsts tiek uzņemta ANO.
Izraēla, kas pret šādiem plāniem iebilst, saviem sūtņiem uzdevusi pārliecināt citas valstis, lai tās neatbalsta palestīniešu centienus, atsaucoties uz konfidenciāliem valdības dokumentiem, ziņo Izraēlas laikraksts Haaretz.
Kā noprotams no dokumentiem, Izraēlas mērķis ir – lai pret palestīniešu valsts atzīšanu septembrī plānotajā ANO Ģenerālās asamblejas sanāksmē balso pēc iespējas vairāk ANO dalībvalstu. Ārlietu ministrijas ģenerāldirektora Rafaela Baraka rakstītā dokumentā teikts, ka palestīnieši, mēģinot panākt savas valsts izveidošanu bez sarunām ar Izraēlu, «pārkāpj principu, ka vienīgais veids, kā atrisināt konfliktu, ir iesaistīties divpusējās sarunās». Izraēlas izveidotās organizācijas Septembra forums sūtņiem ir uzdots tikties ar citu valstu augstākajām amatpersonām, gūt nevalstisko organizāciju, masu saziņas līdzekļu un publiskā viedokļa atbalstu. Īpaša uzmanība šajos centienos ir jāpievērš Eiropas valstīm, kur, kā atzīst Izraēlas Ārlietu ministrija, viedokļi par palestīniešu valsts izveides atbalstīšanu vai neatbalstīšanu ir dažādi. Izraēlas Ārlietu ministrija pagājušajā nedēļā šo publikāciju nebija komentējusi.
Arī bez šiem pūliņiem palestīniešu iespējas tikt uzņemtiem ANO ir ierobežotas, jo ASV, kas ir Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts, ir solījusi izmantot veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju par palestīniešu valsts atzīšanu, vēsta AFP.
Izraēlas un palestīniešu miera sarunas strupceļā ir bijušas kopš pagājušā gada septembra, kad Izraēla atteicās pagarināt apmetņu būvniecības aizliegumu. Palestīnieši iebilst pret apmetņu būvniecību teritorijās, kuras tie uzskata par savām. Tomēr, kā raksta Haaretz, palestīniešu politiķiem nav vienprātības arī par to, vai uzņemšana ANO varētu palīdzēt risināt konfliktu. Kā iespējamie negatīvie efekti tiek minēti attiecību saasināšanās ar ASV, izmaiņu trūkums palestīniešu reālajā situācijā, kas var novest pie sacelšanās. Turklāt jaunās valsts pagaidu robežu iezīmēšana pašlaik, visticamāk, nozīmētu, ka mazinās iespējas aizstāvēt palestīniešu intereses tādos jautājumos kā bēgļu atgriešanās Izraēlas pārņemtajās teritorijās vai tiesības uz Austrumjeruzālemi.
Rīt Kairā notiks palestīniešu grupējumu Fatāh un HAMĀS sarunas par pagaidu valdības veidošanu. To paredz pagājušajā mēnesī abu organizāciju parakstītā vienošanās par četrus gadus ilgušā konflikta izbeigšanu. Vakar HAMĀS gan neatbalstīja Fatāh izvirzīto izlīguma valdības vadītāja amata kandidātu – pašreizējo Fatāh kontrolētās Palestīniešu pašpārvaldes premjerministru Salāmu Fajādu. HAMĀS vakar paziņoja, ka par valdības vadītāju ir jāvienojas abām pusēm un nav pieļaujams, ka šī amatpersona ir tikai vienas puses atbalstīta. Kā norāda BBC, gadījumā, ja HAMĀS savu kritisko attieksmi pret ekonomista izglītību ASV ieguvušo S. Fajādu nemainīs, jaunajai valdībai varētu būt problēmas iegūt starptautisku atbalstu.