Bukarestes devītnieka un Ziemeļvalstu līderi samitā Viļņā pirmdien solīja strādāt, lai pakāpeniski aizsardzības izdevumus palielinātu līdz vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kopīgo paziņojumu parakstīja Viļņas samita līdzpriekšsēdētāji Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, Polijas prezidents Andžejs Duda un Rumānijas prezidents Nikušors Dans.
"Mēs virzāmies uz to, lai sasniegtu vismaz 5% no IKP aizsardzībai un ar aizsardzību saistītām investīcijām, kas atbilst drošības apdraudējumiem un izaicinājumiem," teikts paziņojumā.
"Mēs aicinām visus sabiedrotos steidzami veikt lielākus individuālus un kolektīvus ieguldījumus, lai garantētu pilnībā nodrošinātus plānus un uzticamas spējas sagatavoties, atturēt un aizsargāties," lasāms dokumentā.
ASV ir mudinājušas sabiedrotos aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un, kā atklājuši diplomāti, šomēnes gaidāmajā samitā Hāgā NATO valstis mēģinās vienoties par šādu saistību sadalīšanu divās daļās.
Ierosinājums paredz, ka NATO dalībvalstīm aizsardzības izdevumus vajadzēs palielināt līdz 3,5% no IKP, bet vēl 1,5% no IKP atvēlēt ar aizsardzību saistītām vajadzībām, piemēram, dubultas pielietojamības infrastruktūras attīstībai.
NATO dalībvalstis apsver noteikt 2032.gadu par termiņu tādu saistību izpildei, taču Lietuvas prezidents Nausēda iepriekš uzstāja, ka to mērķi vajadzētu sasniegt piecu gadu laikā.
Alianses ģenerālsekretārs Marks Rite iepriekš pirmdien Viļņā sacīja, ka sabiedrotajiem būs jāuzņemas saistības palielināt aizsardzības izdevumus, bet konkrētu procentuālo daļu nenosauca.
Divi galvenie NATO austrumu un ziemeļu sabiedroto sanāksmes temati bija izdevumi aizsardzībai un atbalsts Ukrainai Krievijas agresijas apstākļos.
"Mēs šodien tikāmies izšķirošā brīdī, kad drošības vide turpina pasliktināties, jo Krievijas agresijas karš pret Ukrainu prasa cilvēku dzīvības, rada ciešanas civiliedzīvotājiem un pārkāpj starptautiskās normas un vienošanās," paziņojumā norādīja līderi.
"Krievija joprojām ir nozīmīgākais, ilgtermiņa un tiešākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, un NATO ir jāturpina pielāgot savu pieeju Krievijai. Aliansei jābūt gatavai visiem iespējamiem neparedzētiem gadījumiem," norādīts dokumentā.
"Mēs kopīgi izvērtējām gatavošanos gaidāmajam NATO samitam Hāgā, arī mūsu stingro apņemšanos ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un uzlabot aizsardzības rūpniecības spējas, ņemot vērā Krievijas draudus eiroatlantiskai drošībai un tās notiekošo agresijas karu pret Ukrainu," tajā piebilsts.
Līderi arī vienojās "paātrināt centienus veicināt transatlantisko aizsardzības rūpniecību - paplašināt un paātrināt ražošanu, gudrākus iepirkumus un vairāk daudznacionālu projektu".
"Mēs mudinām maksimāli izmantot visu NATO un Eiropas Savienības (ES) sadarbības potenciālu un turpināt to stiprināt, jo īpaši attiecībā uz militāro spēju un militārās mobilitātes nodrošināšanu Eiropas drošībai, vienlaikus novēršot regulatīvos šķēršļus. Šai sadarbībai arī turpmāk jābūt iekļaujošai un jāļauj tajā piedalīties sabiedrotajiem, kas nav ES sabiedrotie," teikts paziņojumā.
Dokumentā arī uzsvērts, ka "Ukrainas drošība ir neatņemama eiroatlantiskā reģiona drošības sastāvdaļa".
Valstu līderi vēlreiz apstiprināja atbalstu ASV iesaistei miera centienos un atzinīgi novērtēja Lielbritānijas un Francijas uzsāktos "Labas gribas koalīcijas" miera un drošības centienus, sakot, ka tās "joprojām ir apņēmušās sniegt savu ieguldījumu".
"Mēs paužam atzinību Ukrainai par tās apņēmību iesaistīties miera procesā. Līdz šim Krievija nav izrādījusi patiesu interesi par mieru," teikts paziņojumā.
Līderi arī norādīja, ka Hāgas samitā "ir jāparāda NATO nepārtrauktais atbalsts un apņemšanās atbalstīt Ukrainu".
"Mēs stingri paliekam pie sabiedroto lēmuma un apņemšanās attiecībā uz Ukrainas neatgriezenisko ceļu uz pilnīgu eiroatlantisko integrāciju, arī dalību NATO. Ukrainai ir tiesības pašai izvēlēties savus drošības pasākumus un lemt par savu nākotni bez ārējas iejaukšanās," pauda NATO austrumu flanga un Ziemeļvalstu līderi.
Rite pirms samita Viļņā sacīja, ka visas NATO dalībvalstis ir vienisprātis par Ukrainas iespējamo dalību NATO, un tas nevar būt daļa no jebkādām miera sarunām. Viņš piebilda, ka Ukraina ir galvenais temats ne tikai Viļņā, bet būs arī Hāgā.
Krievijas agresija pret Ukrainu sākās 2014.gadā ar Krimas aneksiju un karu Donbasa reģionā, lai gan tolaik Kijivai nebija reālu izredžu tuvākajā laikā pievienoties NATO.
Ukraina iesniedza pieteikumu dalībai NATO 2022.gada septembrī, dažus mēnešus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma. Valsts nav saņēmusi oficiālu ielūgumu, jo 32 NATO dalībvalstis cenšas panākt vienprātību šajā jautājumā.
Līderi arī vienojās pastiprināt centienus "ierobežot Krieviju", galvenokārt pastiprinot spiedienu ar ES sankcijām.
Viņi arī paziņoja, ka ir "gatavi pieņemt" jaunas sankcijas.
"Mēs pastāvīgi strādāsim, lai nodrošinātu Krievijas starptautisko atbildību par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kā arī par kara noziegumiem un visām zvērībām. Krievijas aktīviem ir jāpaliek imobilizētiem, līdz Krievija pārtrauks savu agresijas karu pret Ukrainu un kompensēs tās nodarītos zaudējumus," teikts paziņojumā.
Samita dalībnieki arī nosodīja Ziemeļkorejas, Irānas un Ķīnas atbalstu Krievijai.
Viņi nosodīja Krievijas "pastiprinošās un ļoti konfrontējošās darbības pret Eiropu", piemēram, sabotāžu, dezinformāciju, kiberuzbrukumus, migrācijas instrumentalizāciju, informācijas manipulācijas, iejaukšanos vēlēšanās, tā dēvētās "ēnu flotes" izmantošanu un gaisa telpas pārkāpumus.
"Krievija cenšas destabilizēt mūsu drošību, tās mērķis ir sagraut atbalstu Ukrainai un graut mūsu sabiedrību. Šie ļaunprātīgie centieni nebūs sekmīgi," viņi sacīja.
Paziņojumā arī pausta atzinība Moldovai "par tās centieniem saglabāt stabilitāti un virzīt reformas uz priekšu savā Eiropas ceļā".
Valstis arī vienojās "turpināt censties veidot stratēģiskākas, saskaņotākas un efektīvākas partnerattiecības, jo īpaši ar Eiropas Savienību, kā arī ar partneriem mūsu kaimiņvalstīs, Indijas un Klusā okeāna reģionā un dienvidos".
Viļņā pirmdien notiek NATO Austrumu flanga jeb tā dēvētā Bukarestes deviņnieka un Ziemeļvalstu samits, kurā galvenā uzmanība pievērsta aizsardzības finansējumam un atbalstam Ukrainai.
Samitā piedalās Bukarestes deviņnieka - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un Bulgārijas -, Ziemeļvalstu - Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas - pārstāvji, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un NATO ģenerālsekretārs Rite.
Nākamais Bukarestes devītnieka samits notiks nākamgad Rumānijā.