Nepatiesa informācija par tabakas kaitējuma mazināšanu ir īpaši bīstama, kad tā nāk no augstākajām veselības amatpersonām. Tieši tas notika, kad Eiropas komisārs veselības un dzīvnieku labturības jautājumos Olivērs Vārheji (Olivér Várhelyi) nesen izteicās par e-cigaretēm Eiropas Parlamenta deputātiem, vēsta “Filter“.
Eiropas vērtību aizstāvji, nosaucot komisāru par “atrautu no pamatzinātnes par drošākiem nikotīna produktiem”, aicina viņu tikties ar zinātniekiem un patērētājiem, lai labotu viņa maldīgos priekšstatus.
Šie izteikumi nāk laikā, kad visā Eiropas Savienībā tiek pieņemti lēmumi, kas vērsti pret e-cigaretēm, un eksperti baidās, ka tas tikai pagarinās smēķēšanas izraisīto slimību un nāves gadījumu skaitu.
13. maijā, Eiropas Parlamenta Vides komitejas sanāksmē, Vārheji apgalvoja, ka “e-cigaretes rada pilnīgi jaunus veselības riskus, kas ir salīdzināmi ar vai pat lielāki nekā smēķēšana pati par sevi.”
Šāds salīdzinājums ar smēķēšanu ir pilnīgi aplams. Ir daudz pētījumu un autoritatīvu institūciju apliecinājumu, ka pāriešana no cigaretēm uz e-cigaretēm būtiski samazina risku. Ievērojamākais novērtējums ir tas, ka e-cigaretes ir par 95% mazāk kaitīgas nekā cigaretes.
Vārheji minētā “pierādījumu bāze”, uz kuru viņš balstījās, ietvēra rakstus, kuros apgalvots, ka e-cigaretes izraisa “popkorna plaušas” - mītu, kas jau sen ir atspēkots.
“Komisāra atkārtots mīts par popkorna plaušām ir ļoti satraucošs, jo tas izskanēja komitejas sēdē kopā ar EP deputātiem,” sacīja ETHRA (Eiropas tabaku izstrādājumu negatīvās ietekmes vēstneši) pārstāvis Damians Svīnijs (Damian Sweeney).
“Popkorna plaušas” jeb noteikta veida bronhiolīts tika sākotnēji novērots rūpnīcu darbiniekiem, kuri ilgstoši bija pakļauti diacetilam - ķīmiskai vielai, ko izmantoja popkornam, lai piešķirtu sviestainu garšu. Tomēr e-šķidrumos diacetils sastopams tikai niecīgā daudzumā vai arī tas ir pilnībā aizliegts, tostarp arī ES Tabakas izstrādājumu direktīvā.
Un līdz šim nav neviena apstiprināta gadījuma, ka e-cigarešu lietošana būtu izraisījusi “popkorna plaušas”.
ETHRA savā vēstulē norāda, ka “diacetila parādīšanās e-cigaretēs ES drīzāk varētu notikt caur nelegālu tirdzniecību, nevis legāli pieejamajiem produktiem”. Turklāt šo nelegālo tirgu veicina pārlieku stingri un pretproduktīvi regulējumi, piemēram, garšu aizliegumi.
“Mūsu kā patērētāju bažas ir, ka šādi nepatiesi apgalvojumi var ietekmēt EP deputātu lēmumus un novest pie papildu ierobežojumiem vai pat aizliegumiem drošākiem nikotīna produktiem,” saka Svīnijs.
Tiek gaidīts, ka nākamajā gadā Eiropas Komisija varētu nākt klajā ar priekšlikumiem par tabakas izstrādājumu direktīvas pārskatīšanu. Šajā gadījumā EP deputātiem būs iespēja apspriest un grozīt priekšlikumus pirms balsojuma.
ETHRA ir aicinājusi komisāru Vārheji uz tikšanos, lai viņš varētu uzklausīt gan zinātniekus, gan patērētājus, kuri lieto drošākus nikotīna produktus.
“Ja Komisijai rūp, kā politikas lēmumi ietekmē ES pilsoņus, tad tai noteikti būtu jātiekas ar tādām grupām kā ETHRA, kas pārstāv miljoniem patērētāju,” saka Svīnijs. “Lai gan tikšanās iespēja nav liela, tā tomēr pastāv.”
Ironiski, ka komisārs Vārheji pirms ievēlēšanas amatā 2024. gadā pats uzsvēra dezinformācijas kaitējumu.
“ES pilsoņu aizsardzība no kaitīgas dezinformācijas būs mana galvenā prioritāte, arī veselības jomā,” viņš toreiz rakstīja savā paziņojumā EP deputātiem.
Taču viņš nav vienīgais, kurš izplata šādu maldinošu informāciju. Februārī ES klimata komisārs Vopke Hekstra apgalvoja citā komitejas sēdē, ka “e-cigaretes nogalina”, atbalstot augstākus nodokļus nikotīna produktiem.
Vārheji pārziņā ir arī Eiropas Vēža apkarošanas plāns, kura mērķis ir samazināt smēķēšanas izplatību līdz mazāk nekā 5% ES iedzīvotāju līdz 2040. gadam.
Smēķēšana ir galvenais vēža izraisītā nāves cēlonis ES. Tikmēr nav pierādījumu, ka e-cigaretes izraisa vēzi cilvēkiem, bet ir daudz datu, ka tās palīdz miljoniem pārtraukt smēķēšanu valstīs, kur šie produkti ir brīvi pieejami.