Anglijā notiesāts Krievijas algotnis Rusevs; Latvijā viņa firma izvietojusi iekārtas LVRTC torņos

Londonā šonedēļ noslēdzās sešu Bulgārijas pilsoņu tiesas process. Viņi Krievijas interesēs spiegoja, plānoja uzbrukumus politiķiem un žurnālistiem. Viens no notiesātajiem bulgāriem ir Orlins Rusevs. Viņu savervēja jau pirms desmit gadiem un tieši ap to laiku Rusevs Latvijā dibināja uzņēmumu, kura iekārtas tika izvietotas Latvijas valsts radio un televīzijas centra torņos, ziņo raidījums Nekā Personīga.

Pirms diviem gadiem britu tiesībsargi aizturēja sešus Bulgārijas pilsoņus. Viņus turēja aizdomās par spiegošanu Krievijas labā. Sākumā viņi sadarbību ar krievu specdienestiem noliedza, taču izmeklēšanā atklājās tūkstošiem telefona ziņu, kuros grupa saņēma uzdevumus, plānoja uzbrukumus un saskaņoja darbības.

Visi seši savu vainu atzina, martā notiesājošu spriedumu saņēma pirmie trīs bulgāri, bet šonedēļ tiesa nolasīja spriedumu pārējiem trim apsūdzētajiem. Visbargāko sodu saņēma spiegu grupas līderis - Orlins Rusevs (Orlin Roussev).

NIKOLASS HILJARDS

Tiesnesis

Rezultāts jūsu gadījumā sods - 10 gadi un 8 mēneši ieslodzījumā.

IT speciālists Orlins Rusevs, slimnīcas šoferis Bizers Džambazovs un viņa dzīvesbiedre Katrina Ivanova, kas strādājusi privātā veselības aprūpes uzņēmumā, kosmetoloģe Vaņa Gaberova un jauktās cīņas mākslas cīkstonis Ivans Stojanovs bija bruņojušies ar viltotiem dokumentiem un izsekošanas iekārtām. Viņiem bija žurnālistu un policistu apliecības.

Rusevu un pārējos Bulgārijas pilsoņus tiesāja par vairākām epizodēm no 2020.gada augusta līdz viņu aizturēšanai 2023. gada februārī. Instrukcijas par saviem mērķiem viņi saņēma no Maskavā dzīvojošā austriešu uzņēmēja Jana Marsaleka. Viņi gan līdz pēdējam visu noliedza.

ORLINS RUSEVS

Nekādas Džeimsa Bonda stila aktivitātes no manis, to es jums garantēju.

Tikai, kad bija skaidrs, ka izlocīties neizdosies, bulgāri atzina savu vainu un par to saņēma īsāku cietumsodu.

Tie ir noziegumi, kas tagad ir pierādīti tiesā. Izmeklētāji gan uzskata, ka Marsaleks savervēja Rusevu jau ap 2014. gadu. Saskaņā ar "Dosjē" centra ziņoto, Rusevs Marseleka uzdevumus tolaik pildīja kopā ar Čehijā dzīvojošo Antonu Grišajevu (Anton Grishaev).

Spiegu grupas vadītājam Rusevam bija arī uzņēmums Latvijā. Viņš to dibināja mēnesi pēc tam, kad Krievija okupēja Krimas pussalu Ukrainā. Firmu sākumā reģistrēja kādā Purvciema dzīvoklī, bet jau pēc dažām nedēļām tā tika pie lepnākas adreses Vecrīgā, kur oficiāli atradās līdz pat 2017. gadam, kad tika piespiedu kārtā likvidēts.

"Nekā personīga" jau stāstīja, ka Rusevam kompānijā SIA "CloudTelecom" piederēja 20%, bet Grišajevam 80%. Uzņēmums piereģistrējās elektronisko sakaru operatoru reģistrā un devās uz Latvijas valsts radio un televīzijas centru, prasot uzstādīt savas iekārtas sakaru torņos Latvijas reģionos.

Uzņēmums gan samaksāja tikai par vienu mēnesi, bet tehniski ar datu pārraidi tas varēja nodarboties četrus mēnešus - no augusta sākuma līdz decembra beigām.

2023.gada 27.augustā

ĢIRTS OZOLS

LVRTC valdes priekšsēdētājs

Tā situācija 2014. gada vasarā, pavasarī būtiski atšķiras no mūsdienām. 2014. gadā nebija tādi parametri, tādas darbības un prasības, kas ir saistītas ar sankciju sarakstiem. Mums lielā mērā 2014. gadā ticamību konkrētam uzņēmumam sniedza tas, ka ir saņemta atļauja darboties Latvijā kā elektronisko sakaru komersantam.

Valsts drošības dienests informē, ka pēc spiegu identitātes atklāšanas un “Nekā personīga” sižetiem par viņu aktivitāti Latvijā, veicis pārbaudi. “CloudTelecom tiešām abonējis radioreleju bezvadu datu pārraides iekārtu izvietošanu LVRTC torņos.

Dienests apgalvo, ka SIA "CloudTelecom" iekārtas uzstādīja Latvijas Radio un televīzijas centra darbinieki. Pēc tam uzņēmuma pārstāvjiem piekļūt šīm iekārtām vairs neesot bijis iespējams.

Tā kā uzņēmums nemaksāja rēķinus, iekārtas demontēja. Dienests neatklāj, vai Lielbritānijas izmeklēšanā nākušas gaismā ziņas par Ruseva mērķiem Latvijā.

Ēka, kurā Rusevs deklarēja savu firmu, pieder uzņēmējam Pēterim Šmidrem. Tolaik Šmidre skaidroja, ka tai iznomājis biroju, jo nav redzējis iemeslu atteikt. Tiesa gan, 2014.gada rudenī "CloudTelecom" valdē nonāca ar Šmidres "Baltcom" saistītais Aleksandrs Šihmans. Finanšu pārskati ļauj secināt, ka cits tā laika "Baltcom" grupas uzņēmums aizdeva Ruseva un Grišajeva firmai 150 tūkstošus eiro. Aizdevējs bija firma "Baltic Fibre", kas būvēja optiskās šķiedras kabeli starp Latviju un Gotlandi. 2015. gadā kabeli iegādājās LVRTC.

Bulgāru spiegu grupas kurators Marsaleks tagad presē tiek dēvēts par vienu no meklētākajiem noziedzniekiem pasaulē, bet vēl nesen viņš bija plaukstoša finanšu jaunuzņēmuma "Wirecard" vadītājs. Firma apgrozīja miljardus un kotēja akcijas Frankfurtes fondu biržā. 2020. gada jūnijā atklājās, ka “Wirecard” Āzijas kontos trūkst divu miljardu, bet Marsaleks, kura uzraudzībā bija kompānijas darbība Āzijā, pazuda.

Pētniecisko žurnālistu grupa viņu atrada Minskā. Viņi noskaidroja, ka Marsaleks iepriekšējos gados desmitiem reižu bija devies uz Krieviju, izmantojot viltotas pases. Marsaleks Krievijas uzdevumā Lībijā centies radīt privātu militāru kaujinieku grupējumu, palīdzējis Austrijas galēji labējai politiskajai partijai un pat, iespējams, bijis iesaistīts uzbrukumā bijušajam krievu spiegam Sergejam Skripaļam Lielbritānijas pilsētā Solsberijā. Kā tolaik ziņoja “The Financial Times”, Marsaleka saites ar Krievijas Galveno izlūkošanas pārvaldi (tā tagad pārsaukta par Krievijas armijas ģenerālštāba Galveno pārvaldi) izmeklēja vismaz trīs rietumu valstu specdienesti.

Žurnālisti, kas izgaismoja Marsaleka ciešās un ilgās saites ar krievu specdienestiem, bija arī bulgāru spiegu šūnas mērķi. Viens no viņiem ir Kristo Grozevs, kurš, strādājot "Bellingcat", atklāja Solsberijas uzbrukuma īstenotāju identitātes. Tūristi Boširovs un Petrovs, kas Krievijas TV ekrānos stāstīja, kā devušies uz Solsberiju apbrīnot katedrāļu smailes, ir GRU virznieki Čepiga un Miškins.

Bulgāru spiegu šūniņa Grozevam sekoja vairākās Eiropas valstīs un ziņoja Maskavai par žurnālista kontaktiem, pārvietošanos un transportlīdzekļiem. Apsprieda arī variantus, kā varētu Grozevu likvidēt.

KRISTO GROZEVS

Žurnālists

Marsaleks burtiski saka, ka viņš personīgi ir pret plānu mani nolaupīt un nogalināt, bet tāda ir instrukcija no FSB, jo “Putins viņu tiešām ienīst”.

Tagad Grozevs strādā izdevumā "The Insider", kur kopā ar no Krievijas aizbēgušiem žurnālistiem izmeklēja Alekseja Navaļnija slepkavības mēģinājumu un turpināja atmaskot krievu spiegus. Iespējams, tādēļ bulgāru grupai bija uzdevumi sekot arī "The Insider" redaktora Romāna Dobrohotova gaitām. Lidojumā no Budapeštas uz Berlīni viņam blakus sēdējusi Katrina Ivanova - viena no notiesātajām bulgāru spiedzēm. Grupa apspriedusi arī Dobrohotova nolaupīšanu.

Britu atklāto spiegu grupas mērķi bija arī no Krievijas aizbēdzis jurists Kirils Kačurs un bijušais Kazahstānas politiķis Bergejs Riskalijevs, kurš bija patvēries Lielbritānijā. Viņi plānoja provokāciju un protestus pie Kazahstānas vēstniecības Londonā. Bet pēdējā operācija bija ASV militārā bāze Štutgartē, kur, pēc bulgāru domām, tika apmācīti Ukrainas karavīri. Viņi fotografēja un filmēja, izmantojot īpaši aprīkotu automašīnu.

Spiegu grupas izsekotie žurnālisti secina, ka bulgāru darbības bijušas neprofesionālas un viegli pamanāmas. Policistu atklātās sarakstes liecina, ka viņi bieži lielījušies par sasniegumiem, kas bijuši izdomāti. Neraugoties uz to, algotņi vairākus gadus darbojās bez šķēršļiem.