Vācija, kur konstatēts E. coli baktērijas izraisītu saslimšanu uzliesmojums, joprojām mēģina noskaidrot šo infekciju avotu. Savukārt Krievija ir paziņojusi par svaigu dārzeņu importa aizliegumu no visām Eiropas Savienības valstīm.
E. coli baktērijas izraisītu saslimšanu uzliesmojums ir skāris vairāk nekā 1500 cilvēku Eiropā. Kā vēsta Der Spiegel, konkrētais E. coli baktērijas paveids ir jauns un bīstams. Šī baktērija var izraisīt dzīvībai bīstamo zarnu infekciju hemolītiski urēmisko sindromu, kas izraisa asiņojošu caureju, nieru problēmas un skar arī smadzenes. Infekcijas dēļ līdz šim miruši 17 cilvēki – 16 Vācijā un viens Zviedrijā. Inficēšanās gadījumi konstatēti arī Austrijā, Dānijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Spānijā, Šveicē un Lielbritānijā. Divi gadījumi konstatēti arī ASV. Gandrīz visi inficētie cilvēki vai nu dzīvo Vācijā, vai arī nesen bija uz turieni ceļojuši. Tikai trešdien vien Vācijā konstatēti 365 jauni inficēšanās gadījumi, no kuriem ceturtajā daļā gadījumu diagnosticēts hemolītiski urēmiskais sindroms, vēsta Reuters. Pašlaik gan ir saskatāmas pazīmes, ka infekciju pieaugums mitējas.
Sākotnēji izskanēja informācija, ka infekcijas avots ir no Spānijas eksportēti gurķi, Eiropas Komisija noteica Spānijā ražotu gurķu realizācijas ierobežojumu, tomēr turpmākās analīzes neapstiprināja, ka Spānijas gurķi ir infekcijas avots. Vācijas veselības nozares amatpersonas ir atzinušas, ka pagaidām tām nav zināms, kas ir pašreizējā, īpaši bīstamā
E. coli baktērijas paveida uzliesmojuma avots. Spānija par sākotnēji izplatītajām ziņām, ka tā ir baktēriju avots un tādējādi tika samazināts pieprasījums pēc Spānijā ražotiem dārzeņiem, grasās no atbildīgajām iestādēm pieprasīt kompensāciju par radītajiem zaudējumiem – nedēļā tie tiek lēsti 200 miljonu eiro apmērā.
Vācijas slimību kontroles un novēršanas aģentūra Roberta Koha institūts prognozē, ka var paiet vairāki mēneši, līdz infekcijas uzliesmojums mitēsies. Tās ilgums atkarīgs no tā, vai inficētā pārtika joprojām atrodas dārzeņu noliktavās un cik ilgi aktīvs būs infekcijas sākotnējais avots. Roberta Koha institūta prezidents Reinhards Burgers intervijā BBC pieļāva, ka infekcijas avots tā arī nekad netiks uzzināts. Viņš, skaidrojot Vācijas sākotnējo paziņojumu, kurā tika vainota Spānija, norādīja, ka bija nepieciešams rīkoties nekavējoties un jācenšas novērst riskus.
Jau iepriekš Krievija aizliedza dārzeņu importu no Vācijas un Spānijas, savukārt vakar Krievija aizliegumu attiecinājusi uz dārzeņiem, kas audzēti visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā: svaigo dārzeņu kravas, kas no ES valstīm tiek sūtītas uz Krieviju, uz robežas tiks konfiscētas. «Aicinu cilvēkus atturēties no importēto dārzeņu iegādes un izvēlēties pašmāju produktus,» aģentūrai Interfax sacīja Krievijas Patērētāju tiesību aģentūras vadītājs Genādijs Oniščenko. Viņš kritizē ES pārtikas drošības standartus, norādot, ka ES izmantotā veselības aizsardzības juridiskā sistēma, ko ES ir aicinājusi pārņemt arī Krievijai, nedarbojoties.
ES paziņojusi, ka Krievijas reakcija ir neproporcionāla, un grasās iesniegt protestu. Pēc Eiropas Komisijas datiem, ES ražoto un uz Krieviju eksportēto augļu un dārzeņu vērtība ir trīs līdz četri miljardi eiro gadā. Lielākās importētājvalstis ir Spānija, Francija, Vācija un Polija. Tomēr dārzeņu importu ir ierobežojušas arī citas valstis. Piemēram, Austrija ir aizliegusi ievest dārzeņus caur Vāciju, Beļģija ir aizliegusi Spānijas gurķu importu, Nīderlande pārtraukusi gurķu sūtījumus uz Vāciju.
Veselības aizsardzības iestādes aicina patērētājus iegādātos svaigos dārzeņus un augļus pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt. Lielāka uzmanība ir jāpievērš galda piederumu tīrībai un arī roku mazgāšanai pirms ēšanas.