Latvija Eiropas Cilvēktiesību tiesā zaudē par slepkavību notiesātajam

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien pasludinājusi spriedumu sešas reizes tiesātā Zinta Birznieka prasībā pret Latviju, konstatējot vairākus Eiropas Cilvēka tiesību konvencijas pārkāpumus, taču kompensācija valstij nebūs jāmaksā, jo sūdzētājs to nebija pieprasījis.

Lietā "Birznieks pret Latviju" tiesa konstatēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas panta par pirmstiesas apcietinājuma pamatojumu daļēju pārkāpumu, pirmstiesas apcietinājuma ilguma pārkāpumu, pirmstiesas apcietinājuma kontroles pārkāpumu, tiesību uz korespondences neaizskaramību pārkāpumu un tiesību netraucēti sazināties ar ECT pārkāpumu.

Savukārt sūdzības par spīdzināšanu un pierādījumu pieņemamību tiesa noraidīja kā acīmredzami nepamatotas. Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija lūdzis tiesu piešķirt viņam taisnīgu atlīdzību, kompensācija netika piespriesta.

Sūdzības iesniedzējs Birznieks ir 1968.gadā dzimis sešas reizes sodīts kuldīdznieks. 1998.gada 27.janvārī pēc kopīgas alkohola lietošanas starp viņu un viņa paziņām V.S. un O.B. izcēlās kautiņš, kurā Birznieks kopā ar V.S. piekāva O.B., kurš no gūtajiem ievainojumiem mira. Tajā pašā dienā V.S. aizturēja Valsts policijas darbinieki, kas ierosināja krimināllietu par O.B. slepkavības faktu, savukārt Birznieku policija meklēja līdz 1998.gada 2.februārim, kad viņu administratīvi aizturēja par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibuma stāvoklī.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa Birzniekam piemēroja apcietinājumu, kas tika vairākas reizes pagarināts. Taču 1998.gada septembrī Kuldīgas pilsētas tiesa, piespriežot viņam nosacītu sodu par zādzību un nezinot par citām apsūdzībām, pavēlēja Birznieku atbrīvot tiesas zālē. Taču jau pēc nepilnām desmit dienām Valsts policija viņu atkal aizturēja piedzērušos.

2000.gada maijā Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanā, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei, un piesprieda iesniedzējam brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un sešiem mēnešiem. Par tiesas spriedumu iesniedzējs iesniedza apelācijas sūdzību. 2000.gada 24.novembrī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palāta daļēji apmierināja iesniedzēja apelācijas sūdzību, samazinot viņam piespriesto brīvības atņemšanas sodu līdz astoņiem gadiem. Iesniedzējs iesniedza kasācijas sūdzību, kas vēlāk četrpadsmit reizes tika papildināta. 2001.gada 29.janvārī Augstākās tiesas Senāts atstāja iesniedzēja kasācijas sūdzību bez izskatīšanas, jo sūdzībā nebija norādīti kasācijas iemesli.

Pirmstiesas apcietinājuma un vēlāk ieslodzījuma laikā Birznieks atradās Centrālcietumā, Latvijas Cietumu slimnīcā, kā arī Pārlielupes cietumā. Tur viņš vairākas reizes sūdzējās par iespējamo slikto izturēšanos no cietuma apsargu puses, mēģināja nodarīt sev fizisku kaitējumu, kā arī izdarīja vairākus pašnāvības mēģinājumus.