Maskavā demonstrēs dokumentālo filmu par latviešu bīskapu Boļeslavu Sloskānu, informēja Latvijas vēstniecībā Maskavā.
Svētdien, 29.maijā, Maskavas Kultūras centrā "Pokrovskije vorota" ("Покровские ворота") notiks pasākums, kas būs veltīts Sloskānam un kura laikā tiks rādīta režisores Dzidras Smiltēnas dokumentālā filma par bīskapa dzīvi "Lūgšana krustā".
Pasākumu atklās Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja, klātesošos uzrunās filmas autore Smiltēna un priesteris Andris Marija Jerumanis (Beļģija, Šveice), kurš ir bīskapa Sloskāna beatifikācijas procesa virzītājs un kuram ir bijusi iespēja daudzkārt satikties ar Sloskānu, norādīja vēstniecība.
Filmu krievu valodā speciāli tās Maskavas demonstrējumam tulkojis rakstnieks Ronalds Dobrovenskis. 14.aprīlī vizītes laikā Vatikānā filmu pāvestam Benediktam XVI uzdāvināja Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
Pasākums Maskavā tiek rīkots ar Latvijas vēstniecības Krievijā, Latvijas vēstniecības pie Svētā Krēsla un Vatikāna pārstāvniecības Maskavā atbalstu.
Vēstniecībā pavēstīja, ka 2004.gada 20.decembrī ar pāvesta Jāņa Pāvila II izsludinātu dekrētu tika atzīta Sloskāna tikumu varonība, kas nozīmē, ka baznīca novērtē Sloskāna dzīves izcilību un uzskata to par atdarināšanas vērtu. Tas ir pirmais posms ceļā uz Sloskāna pasludināšanu par svēto.
Sloskāns (1893–1981) dzimis Tilgalā, Latgalē, studējis Pēterburgā, kalpojis par priesteri vairākās draudzēs Maskavā un tās apkaimē. 1926.gadā viņš iecelts par Minskas un Mogiļevas bīskapu. Nepatiesi apsūdzēts, no 1927. līdz 1933.gadam Sloskāns bijis ieslodzīts septiņpadsmit padomju cietumos, spīdzināts.
1933.gadā viņš atgriezās Rīgā. Pēc pāvesta Pija XI uzaicinājuma bīskaps uzturējās Vatikānā, lai informētu par baznīcas situāciju PSRS teritorijā. 1934.gadā Sloskānu iecēla par Rīgas Garīgā semināra profesoru un garīgo vadītāju, taču vācu okupācijas dēļ viņš bija spiests pamest Latviju un uzturējās Beļģijā. No 1963. līdz 1965.gadam viņš piedalījās vēsturiskajā Vatikāna II koncilā.
Sloskāns nomira Beļģijā 1981.gadā, bet 1993.gadā Sloskāna mirstīgās atliekas pārvestas uz Aglonas bazilikas kriptu.