Spānijā vairākas dienas notiek plašas protesta akcijas, kuru laikā cilvēki ieņem pilsētu laukumus un vēlas izteikt nepatiku pret valsts ekonomisko politiku un bezdarbu. Spānijas galvaspilsētā Madridē Puerta del Sol laukumu bija ieņēmuši aptuveni 30 tūkstoši cilvēku.
Līdzīgi protesti notika arī citās lielās pilsētās, tajā skaitā Barselonā, Valensijā, Seviljā un Bilbao. Kopumā pirms vēlēšanām šādās akcijās visā valstī varētu būt iesaistījušies 60 tūkstoši cilvēku, vēsta AFP.
Vakar Spānijā notika pašvaldību vēlēšanas, kuru laikā tika ievēlētas 8116 pilsētu domes un 13 no 17 reģionu valdībām. Spānijas likumdošana paredz, ka dienu pirms vēlēšanām politiskā aģitācija ir jāpārtrauc. Tomēr laikā, kad protesta akcijai pēc likuma būtu jābeidzas, protestētāji neizklīda, un arī policija necentās viņus izdzenāt.
Sagaidāms, ka pašvaldību vēlēšanās pie varas esošie sociālisti cietīs sakāvi, nespējot saglabāt savas pašreizējās pozīcijas. Premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero valdības centieni novērst ekonomisko krīzi un radīt vairāk darba vietu nav bijuši veiksmīgi. Bezdarbs, it īpaši jauniešu bezdarbs, ir viens no galvenajiem protestētāju neapmierinātības iemesliem. Premjerministrs pagājušajā piektdienā atzina, ka protestu iemesli ir saprotami: «Mums cilvēkos ir jāieklausās, jo viņu kritikai un neapmierinātībai ir pamatoti iemesli.»
Protestu rīkotāji dalībniekus ir aicinājuši neiesaistīties sadursmēs ar policiju, kā arī nelietot alkoholu. «Šī ir revolūcija, nevis dzeršanas ballīte,» teikts kādā norādē. Pasākumu rīkotāji cer, ka protesta akcijas turpināsies kādu laiku, un ir gatavojušies tam, lai cilvēki pilsētu laukumos varētu uzturēties pēc iespējas ilgāk. Piemēram, ir iekārtotas bērnu novietnes un virtuves, kur par velti dod ēdienu. Pasākumus rīkojošās kustības Īstu demokrātiju tagad pārstāvji sola, ka protesti turpināsies arī pēc vēlēšanām.
«Ceru, ka situācija valstī mainīsies,» stāsta kāds demonstrants. «Mums ir tiesības uz darba vietām, nākotni un pienācīgu algu, lielākām iespējām dzīvē. Mums ir tiesības iegādāties māju tā, lai par to nevajadzētu pārdoties verdzībā.» Citi pieprasa arī ieviest demokrātiskas reformas politikā, kā arī ierobežot taupības pasākumus, ko Spānijas valdība ieviesa, lai nebūtu jālūdz starptautiskais aizdevums. Daļa protestētāju arī vēlas aicināt pilsoņus pašvaldību vēlēšanās nebalsot par nevienu no divām lielākajām Spānijas partijām – ne sociālistiem, nedz centriski labējo opozīciju. Viņi uzskata, ka iespēja sevi parādīt ir jādod citām partijām vai arī nav jābalso vispār.
Demonstrācijas sākās pirms vairāk nekā nedēļas, kad jauniešu bariņš Madridē sāka spontānu protesta akciju pret augsto jauniešu bezdarba līmeni, kas sasniedz 45 procentus. Kopējais bezdarba līmenis Spānijā šā gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis līdz 21 procentam, kas ir viens no augstākajiem starp rūpnieciski attīstītajām valstīm.
Spānijas laikraksti ir aicinājuši spāņus neļauties politiskās bezcerības noskaņojumam, kas pārņēmusi protestētājus, un tomēr doties pie vēlēšanu urnām. Piemēram, laikraksts El Mundo norāda, ka daudzi no gados jaunajiem protestētājiem nav pieredzējuši diktatora Franko laikus un nezina, kādu cenu Spānija samaksāja, lai attīstītu demokrātisku iekārtu. Arī premjers H. L. R. Sapatero ir uzsvēris, ka piedalīšanās vēlēšanās ir vienīgais veids, kā panākt valsts politikā izmaiņas.