Lai pārtrauktu enerģētisko atkarību no Krievijas un stiprinātu ekonomiku, Polija ir nolēmusi ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus slānekļa gāzes ieguvei.
Slānekļa gāzes ekspertu konferences laikā Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis šonedēļ norādīja, ka dažādu postošu notikumu – piemēram, Ziemeļāfrikas nemieru un Japānas zemestrīces – dēļ enerģētikas tirgus ir nestabils, naftas cenas pieaug un tiek traucēta pasaules ekonomikas atkopšanās. «Mūsu pašu resursu izmantošana ir mūsu iespēja un pienākums,» sacīja R. Sikorskis, uzsverot, ka slānekļa gāze ir «iespēja mazināt Polijas un Eiropas atkarību no resursu importa». Slānekļa gāze ir dabasgāze, ko iegūst no slānekļa.
ASV Enerģētikas informācijas administrācijas veiktā pētījumā Polijas slānekļa gāzes krājumi tiek lēsti 5,3 triljonu kubikmetru apjomā – ar to pietiktu, lai apmierinātu Polijas vajadzības pēc gāzes vairākus gadu desmitus. Pašlaik 70 procentu nepieciešamās gāzes Polija importē no Krievijas. Slānekļa gāzes ieguve būs viens no jautājumiem, ko Polijas līderi apspriedīs ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kad viņš mēneša beigās viesosies Varšavā, vēsta AP. ASV ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas attīstījusi šīs gāzes ieguves tehnoloģijas.
Vides aizstāvji gan brīdina, ka ķīmiskās vielas, kas tiek izmantotas slānekļa gāzes ieguvē, var kaitēt videi un cilvēkiem. ASV apdzīvotās vietās pie dažām gāzes ieguves šahtām ir konstatēts paaugstināts metāna līmenis ūdensvada ūdenī. Teksasā, kur slānekļa gāzes ieguve ir plaši attīstīta, pagājušajā nedēļā tika pieņemts likums, kas gāzes ieguves uzņēmumiem liek publiskot, kāda veida ķimikālijas tās izmanto. Ekoloģisko problēmu dēļ Francijas parlamenta apakšpalāta atbalstījusi iniciatīvu ierobežot slānekļa gāzes ieguvi.
Arī Polijas finanšu ministra vietnieks Mikolajs Budzanovskis konferences laikā atzina, ka ekoloģiskie draudi pastāv, un risku ar tiem saskarties palielina tas, ka Polija ir blīvi apdzīvota valsts. Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Otingers uzsver, ka slānekļa gāzes ieguves ietekme uz vidi un cilvēkiem lielā mērā ir atkarīga no tā, vai uzņēmumi ievēros Eiropas Savienības likumdošanu, kas šādas aktivitātes regulē.