Bundestāga priekšsēdētājs: esam ieinteresēti piesaistīt kvalificētus imigrantus no Austrumeiropas

Vācija ir ieinteresēta piesaistīt kvalificētus imigrantus no citām valstīm, tostarp Austrumeiropas.

To vizītes laikā Lietuvā paziņojis Vācijas parlamenta apakšpalātas Bundestāga priekšsēdētājs Norberts Lammerts, komentējot 1.maijā notikušo Vācijas darba tirgus atvēršanu darbaspēkam no Eiropas Savienības jaunajām valstīm Austrumeiropā.

"Mums ir augoša ekonomika, un tās izaugsmes temps ir spēcīgāks nekā lielākajai daļai mūsu kaimiņvalstu. Tāpēc ir nepieciešamība pēc kvalificētiem strādājošajiem," viņš sacīja žurnālistiem Viļņā pēc tikšanās ar Lietuvas premjerministru Andri Kubiļu.

Lammerts atzina, ka kvalificētie imigranti Vācijai esot vajadzīgi arī tāpēc, ka šajā turīgajā Rietumvalstī ir nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences.

"Tā ir ne tikai pašreizējā situācija, bet gan strukturālā situācija, kas izraisa Vācijas interesi par kvalificētu cilvēku imigrāciju," uzsvēra Bundestāga priekšsēdētājs.

Viņš informēja, ka pašlaik Vācijā esot liels pieprasījums pēc profesionāļiem vairākās jomās, sevišķi pēc inženierzinātņu speciālistiem.

Bundestāga priekšsēdētāja vizīte Lietuvā notiek no pirmdienas līdz trešdienai. Tās laikā viņam paredzēts tikties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, Seima spīkeri Irēnu Degutieni un premjerministru Andri Kubiļu.

Lammerts ir kristīgais demokrāts, Bundestāga priekšsēdētājs viņš ir kopš 2005.gada.

Arī Latvijas iedzīvotāji no šā mēneša sākuma var bez ierobežojumiem strādāt jebkurā citā ES valstī, jo no 1.maija Vācija un Austrija atvēra savus darba tirgus strādājošajiem no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Austrumeiropā.

Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka Vācija kā magnēts pievilks daudzu Austrumeiropas valstu iedzīvotājus, tostarp no Latvijas, jo šajā turīgajā Rietumzemē strādājošie varēs nopelnīt divas līdz trīs reizes lielākas algas nekā dzimtenē.

Eksperti norādījuši, ka Vācijas darba tirgus atvēršana maijā veicinās gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka aizbraukšanu un speciālisti, kas pirmie varētu pamest Latviju, varētu būt medicīnas jomas darbinieki, kā arī interneta tehnoloģiju speciālisti.

Lai gan Latvijā vairākums amatpersonu un speciālistu negaida masveida emigrāciju, vairāki eksperti tomēr ir satraukti, ka Latvija ir uz postošas ekonomiskās emigrācijas sliekšņa, minot, ka jau pašlaik mūsu valsts uzņēmējiem ir grūti atrast kvalificētus strādājošos.

Svarīgākais